15. jūlijs vēsturē: Pasaulē atzīmē kā «Es mīlu zirgus» dienu

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.07.15

Šodien, 15. jūlijā, vairākās pasaules valstīs izskan sauciens "Es mīlu zirgus!", jo tieši šodien ir diena, kad savu četrkājaino draugu sabužināt nedaudz stiprāk vai iedod vēl kādu cukura graudu vai burkānu. Šodien ir diena, lai uz brīdi apstātos no ikdienas steigas un novērtētu šos majestātiskos dzīvniekus, kas cilvēkiem bijuši draugi un lieli palīgi jau vairāku gadsimtu garumā.

Kaut gan nav zināms, no kurienes šī diena ir izcēlusies, "Es mīlu zirgus" diena ir gana labs iemesls, lai uzzinātu kaut ko vairāk par šiem dzīvniekiem. Pastāv aptuveni 350 zirgu šķirnes un katram no zirgiem ir aptuveni 205 kauli. Taču arābu šķirnes zirgiem ir par vienu ribu pāri mazāk kā pārējiem. Līdz 19 gadu vecumam zirga vecumu var noteikt pēc zobiem, bet vecākais zirgs ir miris 62 gadu vecumā un dzīvoja laikā no 1760. gada līdz 1822. gadam.

Raksts turpinās pēc reklāmas

NBS orķestra koncerts TUMĒ

2. maijā plkst. 19.00 Tumes Kultūras namā Baltā galdauta svētku koncerts kopā ar Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra Estrādes ansambli.

Tukuma TIC

Pasaulē ir vairāk kā 75 miljoni zirgu un aptuveni 10 miljoni no šī skaita atrodas Ķīnā. Taču, lai gan tas izklausās pēc ļoti liela skaitļa, zirga loma cilvēka ikdienā ir mainījusies. Ja agrāk zirgi bija gan transportlīdzeklis, gan palīgs lauku darbos un kravu pārvadāšanā, tad tagad lielākajā daļā valstu zirgu uztur cilvēki, kam aizraušanās ar zirgiem vairāk saistās ar sportu vai hobiju, kas arī savā veidā kļūst par dzīvesveidu. Proti, šobrīd zirgs nav pašsaprotams mājdzīvnieks kuram katram. Zirgu reizēm pat varētu dēvēt par luksus mājdzīvnieku, jo tam vajadzīgs gan apjomīgs uzmanības daudzums, gan arī prāvas naudas summas.

Taču, lai vai kā, zirgi vēl joprojām ir ļoti mīlēti dzīvnieki. Kaut gan pasaulē zirgu audzēšana tradicionāli ir bagātu ļaužu nodarbošanās, tad Latvijā zirgaudzētāju vidū miljonāru nav. Nozare vairāk balstās uz senām tradīcijām un entuziasmu. Šobrīd Latvijas Jātnieku federācijas mājaslapā reģistrēti 72 biedri – zemnieku saimniecības, sporta klubi un zirgaudzētavas, kas vēl joprojām nodarbojas ar jāšanas sportu vai zirgu audzēšanu. Vecākā un lielākā Latvijas zirgaudzētava ir Burtnieku zirgaudzētava, kurā šobrīd ir aptuveni 100 zirgu. No šīs zirgaudzētavas nāk arī zirgs, kurš Latvijai pirms nu jau vairākiem gadu desmitiem atnesa slavu zirgkopības nozarē. No Burtniekiem nāk ērzelis Rastijs, kurš kopā ar vācu jātnieci Ullu Zalcgēberi kļuva gan par divkāršu Olimpisko spēļu čempionu, gan vairāku pasaules čempionātu uzvarētāju.

Šobrīd olimpisko lāpu jāšanas sportā turpina nest paralimpiskās iejādes sportists Rihards Snikus, kurš ar uzticamo zirgu King of Dance jau otro reizi ir kvalificējies Paralimpiskajām spēlēm. Savukārt pēc 2015. Gada kopvērtējuma konkūrā jeb šķēršļu pārvarēšanā par labākajiem Latvijas Republikas jātniekiem atzīti Kristaps Neretnieks, Andis Vārna un Aleksandrs Šakurovs.

Vislabāk "Es mīlu zirgus" dienu atzīmēt apmeklējot kādu no Latvijas zirgaudzētavām un, paņemot līdzi kādu gardumu, doties izjādē un izbaudīt gan sēdēšanu zirga mugurā, gan izjādes laikā redzamos dabas skatus. Staļļa apmeklējums noteikti der arī ikvienam, kurš pirms tam zirgam nav pat tuvojies, jo teju visi staļļi un zirgaudzētavas piedāvā  gan apmācības, gan izjādes, gan arī ekskursijas pa stalli visiem, kuri grib kaut uz brīdi būt blakus šiem skaistajiem dzīvniekiem.