10. oktobris vēsturē: Fidži salās svin Neatkarības dienu

Fidži, pilnā nosaukumā Fidži Salu Republika, ir neatkarīga salu valsts Klusajā okeānā. Valsts aizņem tāda paša nosaukuma arhipelāgu, kas satāv no vairāk kā 840 salām un saliņām un attālo Rotumas salu.

Lielākās salas ir Viti-Levu  un Vanua-Levu un tās aizņem 85% valsts teritorijas. Valsts kopējā platība ir 18,3 km² un kopējais krasta līnijas garums ir 1129 kilometri.
Valsts galvaspilsēta ir Suva Viti-Levu salā. Oficiālā valoda ir angļu valoda.

Nav ļoti daudz ceļotāji, kuri var palielīties ar fotogrāfijām un piedzīvojumiem Fidži salās, tāpēc var droši teikt, ka tajās nokļūst laimīgie. Fidži salās vārdu “stress” nepazīst pēc būtības, jo šis pasaules nostūris Klusajā okeānā ir miera oāze tikai izredzētajiem.

Pirmie eiropieši Fidži salas atklāja 17. gadsimtā un to kā pirmais izdarīja holandiešu jūras tālbraucējs A. Tasmans 1643. gadā un anglis Dž. Kuks 1774. gadā. Pirmie britu misionāri ieradās 19. gadsimta vidū un ierīkoja lielas cukurniedru plantācijas, bet kā darbaspēku izvēlējās indiešus. Kopš 1874. gada līdz 1970. gadam Fidži salas bija Lielbritānijas kolonija. 1970. gada 10. oktobrī Fidži salas ieguva neatkarību. 

Mūsdienās tūristus šis salas pievilina ar eksotisko dabu, baltām pludmales smiltīm, zilgano jūru un okeāna tālēm. Ceļotājiem ir pieejams dažāda līmeņa naktsmītnes - gan mugursomu tūristiem, gan luksus dzīves cienītājiem. Sri Siva Subramaniya Swami templis ir lielākais hinduistu templis dienvidu puslodē. Ģimenes ar bērniem izvēlas Mamanuka, Jasava un Taveuni salas, kurās atrodas pludmales Coral Coast. Bērni te iemācās zvejot zivis.

Lielas iespējas tiek piedāvātas nirējiem, lai iepazītos ar zemūdens pasauli. Salas upes var iepazīt ar laivām, kanoe vai bilibili, kas ir plosts no bambusiem. Salas var iepazīt ar kalnu velosipēdu vai pārgājieniem. Daudziem Fidži salās patīk nodarboties ar sportisko zveju vai golfa spēli. Vakaros tūristi iepazīstas ar vietējo iedzīvotāju kultūras priekšnesumiem – dejām, uguns skriešanu vai kava ceremoniju.