Viedokļi: Vai Latvijā pastāv reliģiskais tūrisms un vai ceļojums uz Aglonu pieder pie tā?

Madara Bērziņa | 2018.08.15

Inga Pudnika, Krāslavas novada TIC tūrisma speciāliste

Es teiktu, ka drīzāk jā. Atbildot uz jautājumu par paaugstinātu pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem, es neteiktu, ka Krāslavā šajos datumos būtu aizņemtākas viesu mājas, pieprasījums ir tāds pats. Aglonā un tās tuvākā apkārtnē noteikti pieprasījums ir lielāks. Ja pietrūkst naktsmītņu ap Aglonu, tad cilvēki brauc pie mums. Ir arī cilvēki, kas, garāmbraucot uz Aglonu, iebrauc pie mums. Esam novērojuši, ka svētceļojumā lielākoties dodas latvieši. Varētu būt, ka iesaistās ārzemnieki, ko mūsu latvieši paņēmuši līdzi, parādīt, iepazīstināt. Šajā reģionā noteikti vajadzētu vairāk attīstīt ēdināšanas pakalpojumus. Tagad, karstajā vasarā, varētu būt arī vairāk publiski pieejamu un labiekārtotu peldvietu. Ne visas pludmales ir pieejams tūristiem. Lai popularizētu reliģisko tūrismu, būtu jāorganizē pasākumi, kas informētu par to, kā doties svētceļojumā, jo šobrīd, cik man zināms, to dara tikai draudzes. Draudzes locekļiem ir zināma šāda veida informācija, taču cilvēkiem, kas šurp atbrauc, tas nav zināms. Iespējams, ja atbraucējiem šī informācija būtu plašāk pieejama, viņi biežāk izvēlētos doties svētceļojumos. Man šķiet, ka šī informācija šobrīd paliek tikai reliģiskajā vidē.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pastaigas vecpilsētā gida pavadībā

Katru sestdienu un svētdienu plkst. 12.00, gids ar zaļi sarkano Liepājas karodziņu rokās gaidīs pie koncertzāles “Lielais dzintars”.

Liepājas reģiona TIB

Uzskatu, ka izveidot maršrutu, pēc kura vadoties cilvēki varētu doties svētceļojumā jebkurā laikā, nebūtu aktuāli. Šajos reliģiskajos svētkos, tieši šajos datumos, cilvēki tic, ka iespējami lielāki brīnumi. Atbildot uz jautājumu, vai 15. augustu vajadzētu Latgalē ieviest kā brīvdienu – es domāju, ka jā. Strādājošiem cilvēkiem nav iespējas apmeklēt šos reliģiskos svētkus, ja tie iekrīt darba dienā. Tas attiecas ne tikai uz Latgali, jo katoļi dzīvo arī citur Latvijā.

Anta Jokste, tūrisma aģentūras "Estravel Latvia" direktore

Es viennozīmīgi neteiktu, ka Latvijā pastāv reliģiskais tūrisms, bet ir sabiedrības daļa, kas ar pārliecību un optimismu šajos svētceļojumos vienmēr piedalās. Un es arī nevarētu teiktu, ka Latvija ir svētceļotāju zeme, jo šī sabiedrības daļa tomēr ir neliela.

Atbildot uz jautājumu par paaugstinātu pieprasījumu pēc tūrisma produktiem – mūs tas īsti neietekmē. Mūsu piedāvājumā nav tāda produktu, varbūt vienīgi viesnīcu rezervācijas ielidojot Rīgā. Viennozīmīgi, tas ietekmē kompānijas, kas organizē šos te svētceļojumus ārzemniekiem. Bez latviešiem piedalās arī viesi no citām katoliskām zemēm, Lietuvas, Polijas, varētu būt , ka arī no Dienvideiropas.

Runājot par svētceļojumiem uz, piemēram, Santjago de Kompostelu - tur jau gadiem ir izveidota laba infrastruktūra. Tur ir publiski pieejamas kartes ar dažādiem iezīmētiem maršrutiem, pa kuriem cilvēki no jebkuras valsts var tur nokļūt. Turklāt šajos maršrutos pa ceļam ir visādas norādes, kur jāiet, pa ceļam ir brīvprātīgie, kuri uzņem šos te svētceļniekus, piedāvā viņiem naktsmājas gan par nelielu naudiņu, gan bez maksas, ir norādes, kur var paēst un atpūsties. Latvijā, cik man zināms, tik attīstīta tā infrastruktūra nav. Es nedomāju, ka ir tika daudzas šīs vietas, kur šiem cilvēkiem pa ceļam apstāties. Protams, šī svētceļojuma laikā ir dažādi viesu nami un ēdināšanas vietas, kuras piedāvā šos te pakalpojumus, bet, runājot par Santjago de Kompostelu, tur tas notiek regulāri, svētceļnieki var doties jebkurā laikā. Šāda regulāri pieejama maršruta izveidi Latvijā man ir grūti komentēt, jo es nezinu, cik peļņu nesošs ir šis pasākums un vai ir uzņēmēji, kam būtu interese, bet ja tādi ir un pašiem ir pārliecība – kāpēc ne?

Komentējot priekšlikumu 15. augustu Latgalē padarīt par oficiālu brīvdienu, es teiktu, ka Latgali būtu pārāk sarežģīti nodalīt no pārējās Latvijas. Piemēram, vai šī brīvdiena pienākas cilvēkiem, kas strādā Latgalē un dzīvo citur, vai otrādi. Tad šo brīvdienu vajadzētu visā valstī.

Ruta Priede, viesnīcas, “Park Hotel Latgola” vadītāja

Jā, noteikti. Un Latgalē dzīvojot un strādājot, to ļoti labi izjūt un redz. Tas nav tikai 15. augustā, Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanas svētkos, bet arī ikdienā. Teiksim, kapu svētku tradīcijas tūrismā ir redzamas un jūtamas, arī svētvietu un baznīcu apskatīšana. Arī baznīcas, manuprāt, kļūst tuvākas tūristiem, piemēram, Daugavpilī luterāņu baznīcas tornī izveidots skatu laukumiņš, no kura paveras ainava no cita skatu punkta.

Ja mēs runājam par svētceļojumu tādā klasiskā izpratnē, kad cilvēki iet kājām uz baznīcu, tas tūrisma biznesu īpaši neskar. Bet tiem cilvēkiem, kas ar mašīnām dodas uz svētku kulminācijas pasākumiem, interese par viesnīcām aug. Svētceļnieku vidū ir gan latvieši, gan tuvākie kaimiņi lietuvieši un poļi, jo tās arī ir izteikti katoliskas valstis.

Pašā Aglonā viesu namu ir tik, cik viņu ir, bet tur pašvaldība labi darbojas un svētceļniekiem piedāvā dažādas iespējas, izmitināt gan skolās, gan vis kaut kur citur. Aglonā uz baznīcu brauc cauru gadu, tomēr tur ir tikai viena ēstuve, bistro tipa. Nākamās tuvākās kafejnīcas ir Krāslavā un Preiļos, vēl nedaudz tālāk Rēzeknē. Pati šajā vasarā ļoti daudz biju Aglonā, līdz ar to es jau no iekšienes sāku redzēt un saprast tās lietas, ko varētu attīstīt Aglonā. Labi, ka pašvaldība ir pārcēlusi tūrisma informācija centru uz autoostu, kas šķiet daudz loģiskāk, blakus arī ir autostāvvieta. Viss mainās, viss attīstās uz pozitīvo pusi. Runājot par Aglonu un svētceļniekiem ir jāņem viss Latgales reģions kopumā, un, ja skatāmies tā, ir diezgan, ko darīt, papildus svētceļojumam. Pirms domāt par pasākuma atpazīstamības veicināšanu, būtu jāpārdomā vai infrastruktūra ir gatava lielāka svētceļnieku skaita uzņemšanai.

Jā, 15. augustā norisinās šie svētki, cilvēki arī brīvdienās brauc, sevišķi vasarā, šogad 24. septembrī viesosies arī pāvests, bet tomēr vajadzētu padomāt, ko darīt tajā starpsezonā. Tūrisma infrastruktūrai jādomā, kā darboties visu cauru sezonu, lai tas bizness būtu rentabls. Varbūt varētu attīstīt, teiksim, zemledus makšķerēšanu, kā to dara igauņi ar Peipusa ezeru vai varbūt izveidot kādas pirts procedūras. Būtu jādomā, lai, paralēli sakrālajam tūrismam, būtu arī citi kultūras objekti un piedāvājums arī ģimenēm ar bērniem, piemēram, Latvijā tūkst ģimenes numuru naktsmītnēs, ja nu vienīgi kotedžās.

Par to vai vajadzētu ieviest brīvdienu 15. augustā, neuzskatu, ka tas būtu nepieciešams. Darbā var palūgt brīvdienu, ja vēlies doties. Arī ne visi Latgalē ir katoļticīgie. Protams, jo vairāk brīvdienu, jo cilvēkam labāk, tomēr ir jāskatās arī tas ekonomiskais pamatojums.