Latgales Kultūrvēstures muzejs saņēmis nozīmīgu keramikas dāvinājumu

Latgales podniecība ir viena no spilgtākajām Latgales tēla un Latvijas tradicionālās kultūras zīmēm, kas ir paaudžu paaudzēs caurausta gan Latgales podnieku dzimtās, gan celta godā dažādās mākslas izstādēs, gan mīlēta gadatirgos Latvijā un ārpus tās. 

Viens no galvenajiem Latgales Kultūrvēstures muzeja darbības virzieniem, neapšaubāmi, ir šī mūsu tautas kultūras kanona saglabāšana nākamajām paaudzēm, pētot un saglabājot Latgales podniecībai raksturīgo dažādu laikposmu ietekmē. Nu jau vairāk kā 50 gadus muzejā norit nopietns darbs pie Latgales keramikas kolekcijas mērķtiecīgas komplektēšanas, keramiķu biogrāfiju, podnieka amata un keramikas tapšanas procesu pētniecības. 

Dāvinājums ir unikāls gan ar tādu vecmeistaru darbiem kā Ādams Kāpostiņš, Polikarps Černavskis, brāļi Riuči, Jānis Backāns, Polikarps Vilcāns, Andrejs Paulāns, Zagorsku un Ušpeļu dzimta u. c., gan ar tādu meistaru darinājumiem, kas līdz šim muzeja krājumā nav nemaz vai ir maz pārstāvēti (Jānis Dubovskis, Antons Peipāns, Antons Melders, Antons Bogdanovs, Julians Šērs u. c.). Nu tiem ir iespēja ieņemt godpilnu vietu lielākajā Latgales keramikas kolekcijā pasaulē, par ko muzeja darbiniekiem ir patiess prieks, jo visi šie darbi ir dzīvs atspoguļojums Latgales podniecības tradīcijai, kurai raksturīgas tādas būtiskas nianses kā pārmantojamība dzimtā, vecmeistaru un mācekļu mijiedarbība, podniecības “puduru” (izplatības vietu) īpatnības u. c. Tas liek ne tikai jomas speciālistiem, bet arī sabiedrībai kopumā uz podniecību raudzīties ar daudz dziļāku izpratni un raisa cieņpilnu attieksmi pret šo tautas vērtību un tās radītājiem.

Jāuzsver, ka šo dāvinājumu veido Pujātu dzimtas keramikas kolekcija, kurā lielākoties ir pārstāvēti darbi, kurus Jānis Pujāts, būdams īsts Latgales keramikas augšupcēlājs un zinātājs, ir kolekcionējis un apzinājis no vecmeistariem kā redzamus podniecības tradīcijas paraugus Latgalē. Tajā ir arī paša Jāņa Pujāta, māsas Gabrielas Krones un viņas dēla Mārtiņa Kroņa veidotie darbi, kuriem arī nav svešas šī amata prasmes. Kā zināms, Mārtiņš Kronis ar mālu sācis nodarboties jau agrā bērnībā, rotaļājoties ar mātes Gabrielas Krones veidotajiem svilpauniekiem, bet keramikas pamatus apguvis keramiķa Voldemāra Vogula darbnīcā. Kādu laiku strādājis pats savā darbnīcā Dricānu ciema Pekšos. Izpratnē par mālu kā materiālu un trauku darināšanu liela nozīme ir Mārtiņa Kroņa  onkulim un skolotājam Jānim Pujātam. 

Pateicoties šim dāvinājumam Latgales Kultūrvēstures muzeja krājumā nu jau būs pārstāvēta apmēram 2800 keramikas darbu liela kolekcija, kas nenoliedzami spilgti un visaptveroši atspoguļo Latgales keramikas attīstības kopainu laiku gaitā. 

Jāatzīmē, ka Rēzeknes novadā un Latgales Kultūrvēstures muzejā ik gadu norisinās Jāņa Pujāta aizsāktās Latgales podnieku dienu tradīcijas, kur liela nozīme ir arī teorētiskajiem lasījumiem par tautas lietišķās mākslas (t. sk. podniecības) jautājumiem. Savukārt, klātienē muzejā apmeklētāji tiek aicināti sastapt “Māla un uguns pārvērtību radītu brīnumu” – lielāko Latgales keramikas pastāvīgo ekspozīciju Latvijā un pasaulē, kā arī izspēlēt virtuālo spēli “Māla pārvērtības” un piedalīties “Māla pikuča piedzīvojumos” muzejpedagoģiskās programmas ietvaros.

Nenoliedzami, podnieka amats Latgales kultūras vēsturē ir ierakstīts dziļi un neizdzēšami, tāpēc Latgales Kultūrvēstures muzejs aicina sabiedrību ielūkoties gan gadsimtos izstrādātās podniecības tradīcijās, gan skatīt inovatīvās keramikas formas, faktūras un krāsu tendences mūsdienās.