Kādam jābūt labam tūristu gidam?

Ne katrs māk labi izstāstīt stāstus. Tādēļ ne katrs var kļūt par gidu! Mūsdienās tūristi arī bez gidiem var uzzinātu datus un gadskaitļus. Galu galā, jebkurā mobilajā ierīcē var lejuplādēt lietotnes, kas visu spēs izstāstīt. Diemžēl pat gidi ar stāstītāja talantu var krist uz nerviem. Anete Prozingera (Annette Prosinger) ir devusies ceļojumos gan divvientulībā, gan grupās un ir piedzīvojusi dažādus gidus. Viņa dalās iespaidos, kādus gidus viņa ir sastapusi.

Ar gidi ir kā ar skolotāju: viduvējos mēs ātri aizmirsīsim. Labie iemācīs mums kaut ko dzīvei. Un sliktajiem izdodies, lai zaudētu interesi par kādu tematu uz visiem laikiem.

Tas bija izšķērdēts laiks, kad Kordovas mošejā gids nevarēja iedomāties neko citu kā vārstīt skaitļus par: būvniecības periodiem, kolonnu augstumu, kolonnu izmēru, kolonnu skaitu, utt. Kaut gan tur būtu iespēja izstāstīt tik daudz par skaistumu un uzticību, par varu un nodevību, par reliģiju līdzāspastāvēšanu un pretējo, viss, kas kādreiz skāris šo svēto vietu. Skaitļi vien neizstāstīs vēsturi, jābūt ir stāstījumam.

Mazūrijas gids grupai patika, bet, kad bija jādodas garākos pārbraucienos, pat vecāka gada gājuma tūristi ausīs ielika austiņas, lai labāk klausītos mūziku, nevis gidu, kas neatlaidīgi izstāstīja katru anekdoti, ko zināja.

Labu gidu neaizmirst

Par laimi, šajā nozarē ir arī eksperti. Velotūres gids Umbrijā, kurš ar elegantu valodu un milzīgu fizisku atdevi attēloja austrumgotu cīņas.

Neaizmirstams bija arī 70 gadu vecs meistars Kornvolā, kurš savu pili izrādīja tēlojot dažādas personības - vienu brīdi viņš bija grāfs, tad bruņinieks, un beigās pat galma dāma. Garlaicīgajās pilsdrupās tieši viņš iedvesa dzīvību.