Redakcijas sadaļu atbalsta

26. aprīlis vēsturē: Notiek Černobiļas AES kodolkatastrofa

Mūsdienās vārds Černobiļa vairs nesaistās ar ko pozitīvu - pārsvarā uzreiz asociējam to ar 1986.gada 26.aprīlī tās atomelektrostacijā notikušo sprādzienu un tam sekojošo milzīgo krīzi. Černobiļas AES kodolkatastrofa tiek uzskatīta par pasaules vēsturē lielāko kodolkatastrofu un tai ir tikai viena līdzīga - Fukušimas AES avārija.

Lai arī sprādziens notika jau 26.aprīlī, Padomju vara par šo notikumu noklusēja veselas divas dienas - plašāka sabiedrība par notikušo uzzināja tikai sākot ar 28.aprīli, kad radioaktīvās daļiņas jau bija izplatījušās atmosfērā. Tās bija sasniegušas Zviedriju, kur tika novērots paaugstināts radiācijas apjoms un Zviedrija noteica, ka tas nāk no Krievijas. Pēc tam Zviedrijas valdība pieprasīja skaidrojumus PSRS valdībai, kas atzina, ka notikusi katastrofa. Tā bija notikusi Ukrainā esošajā Černobiļas AES ceturtajā reaktorā, laikā, kad tika veikti eksperimentāli darbi. Eksperimenta mērķis bija izstrādāt metodi, kā ātrāk nodrošināt strāvas padevi reaktora dzesēšanas sistēmai ārkārtas izslēgšanas gadījumā. Bija iecerēts, ka darbus pabeigs dienas maiņa, taču tā šos darbus nepaveica līdz galam, jo reaktorā bija citas problēmas. Tāpēc darbus uzticēja nākamajai maiņai - nakts maiņai, kas īsti nebija kompetenta šajos jautājumos, tomēr centās pabeigt darbus. Kļūdas pēc reaktora jauda tika samazināta pārlieku daudz, kas padarīja reaktoru nestabilu, bet eksperimentējot notika strauja jaudas paaugstināšana, kas noveda pie pārkaršanas un radīja mazu eksploziju. Pēc tās sekoja daudz spēcīgāks sprādziens un tam sekoja ugunsgrēks.

Sprādziens no reaktora izsvieda kodoldegvielu un grafīta kontrolstieņu fragmentus. Ugunsdzēsējiem, kas ieradās dažas minūtes pēc avārijas, izdevās apdzēst ugunsgrēku līdz pusseptiņiem rītā, izņemot liesmas, kas plosījās uzsprāgušajā reaktorā. Uzreiz pēc avārijas ceturtajā reaktorā tika mēģināts izmērīt radiāciju, taču lielākā daļa mērierīču bija paredzētas neliela starojuma izmērīšanai. Tikai ap pieciem no rīta nakts maiņas vadītājs tomēr izšķīrās par reaktora izslēgšanu, atstājot tikai tos darbiniekus, kam bija jāuzrauga reaktora dzesēšanas sistēma.

Tikmēr ceturtajā reaktorā turpinājās ugunsgrēks, kas tika neitralizēts tikai 10. maijā. Pār to helikopteri izgāza vairāk nekā 5000 tonnu smilšu, mālu, svina un bora. Avārijas seku likvidēšanai tika mobilizēti PSRS armijas rezervisti, kam bija jāsavāc bīstamākie atkritumi reaktora iekšienē un jāpiedalās sarkofāga celtniecībā. 1986. gada decembrī tika pabeigts cementa sarkofāgs, kas sedz ceturto reaktoru, neļaujot no tā izkļūt kaitīgajām vielām. Tomēr tas tika uzcelts steigā kā pagaidu risinājums un laika gaitā sāka brukt, tāpēc līdz 2013. gadam bija iecerēts izveidot jaunu sarkofāgu, kas samazinātu apdraudējumu videi un ļautu nojaukt nedrošās struktūras. Naudas trūkuma dēļ jaunā sarkofāga būvi pabeidza tikai 2016. gada novembra beigās.

Radioaktīvie izmeši ar vēju un nokrišņiem piesārņoja lielāko daļu Eiropas, 60% radioaktīvo izmešu izkrita Baltkrievijā. Lielās platībās Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā tika evakuēti vairāk kā 336 000 iedzīvotāju. Pēc oficiālās informācijas ar akūtu staru slimību saslima 237 cilvēki, no kuriem trīs mēnešu laikā nomira ap trīsdesmit. Palielinājās saslimstība ar vairogdziedzera vēzi. Tā kā radioaktīvie elementi lēnām sabrūk, radiācijas piesārņojums laika gaitā ir mazinājies. Slēgtajā zonā ap AES palielinājās bioloģiskā daudzveidība un 2007. gadā Ukraina to atzina par aizsargājamu teritoriju. Daba šajā teritorijā ir maz pētīta, konstatēts, ka dažām sugām radiācijas ietekmē radušās nelielas mutācijas, taču tiek uzskatīts, ka augiem un dzīvniekiem varētu būt izstrādājušies aizsargmehānismi pret radiāciju.

---------------------------------------------------------------------------------------

26. aprīlis vēsturē: Piedzimst Romas imperators un filozofs Marks Aurēlijs

Foto: Pixabay.com; Avots: BalticTravelnews.com/Britannica/vesture.eu

Marks Aurēlijs Antonīns Augusts (Marcus Aurelius Antoninus Augustus, 121.-180.) uzskatāms par pēdējo no "pieciem labajiem imperatoriem" Romā.  

Šajā simtgadē Romas impērija bija savos zelta laikos un, par spīti nemitīgajai karadarbībai, tā spēja izvairīties no milzīgām asinsizliešanām. Lai arī impērija izplatījās, tā nocietināja savas robežas un uzturēja ārkārtīgi spēcīgas impērijas tēlu, kas atturēja pretiniekus no iesaistes militāros konfliktos.

Marks Aurēlijs jaunībā ieguva labu izglītību. Tās, kā arī Marka rakstura dēļ tā brīža imperators Adrians to paņēma savā aizgādniecībā, uzdodot savam pēctecim Antonīnam Pijam adoptēt Marku, kā arī divus citus jauniešus, būtībā noliekot gan viņu, gan abus pārējos uz troņa mantinieku ceļa.

Kļuvis par imperatoru Antonīns Pijs Marku Aurēliju apprecināja ar savu meitu Faustīnu un piešķīra viņam cēzara titulu, tā turpinādams Marka ceļu uz troni. Pēc Pija nāves Aurēlijs lūdza Romas Senātu apstiprināt arī viņa audžubrāli Lūciju Vēru par konsulu, tādējādi radot pirmo dubultā principāta gadījumu Romas vēsturē, - abi augusti pārvaldīja valsti kopā, bet pēc Lūcija nāves 169. gadā Marks Aurēlijs valdīja viens. Kamēr Romā pirmo reizi bija divi imperatori ar pilnīgi vienādām tiesībām, tāpat īstais valdnieks bija Marks Aurēlijs, jo Vērs labprātīgi atzina sava adopcijas brāļa pārākumu. Aurēlijs valdīja labā saskaņā ar senātu, kura autoritāti viņš mēģināja vairot. Pavalstnieku labklājība bija imperatora darbības cēlais mērķis, bet viņa valdības gadi bija aizēnoti ar praktiski nemitīgu karadarbību.

Lielu uzmanību Aurēlijs pievērsa valsts tieslietu sistēmas sakārtošanai - ne tik daudz ieviešot ko jaunu, cik sakārtojot un padarot efektīvāku esošo. Imperators centās ne tikai veicināt Senāta nozīmes atjaunošanu, bet arī atgriešanos pie klasiskās antīkās kultūras vērtībām. Laikabiedru un pavalstnieku cienīts un mīlēts kā viens no dižākajiem Romas valdniekiem. 177. gadā iecēla dēlu Kommodu par līdzvaldītāju, bet 178. gadā personiski vadīja karagājienu pret ģermāņiem. Pēc vairākām spožām uzvarām mira 180. gada 17. martā (it kā mēra epidēmijā) armijas nometnē Vindobonā (mūsdienu Vīne).

Savus filosofiskos uzskatus aforismu veidā izklāstīja savā vienīgajā darbā "Vienatnē ar sevi".

Avots: BalticTravelnews.com/History.com/Wikipedia

BAT - 3272
photo

Supercena uz Grieķiju 01/09 no 179 € !

Karstākie piedāvājumi uz Grieķiju, Krētas salu 01/09 uz nedēļu no 179 € !

EUR 179 | 31.08.2018 | Hot Travel

photo

Kāzas Grieķijā no 1163 €

EUR 1163 | 31.08.2018 | Latvia Tours

photo

Spāniju ar Azūra krasta apmeklējumu!

Ceļojuma laikā apmeklēsim divas vastis - Spāniju un Franciju!Interesantas ekskursijas un silta saule! Cena 299eur+189eur (ekskursijas)

EUR 299 | 13.09.2018 | Interlux Travel

photo

IESTUDĒJUMS “LUTIŠĶI. SIMTGADE”

20. septembrī, plkst.18.30 Daugavpils teātrī notiks režisores Paulas Pļavnieces, dramaturģes Justīnes Kļavas un mākslinieces Daces Slokas komandas iestudējums – “Lutišķi. Simtgade”.

Daugavpils TIC

photo

Saulainā Meksika ar atpūtu Kankūnā

Meksika iedarbojas uz visiem maņu orgāniem vienlaicīgi. Koša un karstasinīga, tā liek sirdij pukstēt straujāk. Ļaujies Meksikas vilinājumam!

EUR 3150 | 01.10.2018 | Jēkaba Ceļojumi

photo

Atpūta Punta Cana un Bavaro no 1475 €

Izlidošana no Rīgas uz 11 naktīm. Cenā iekļauts: lidojums, transfērs, viesnīca, ēdināšana (viss iekļauts).

EUR 1475 | 04.12.2018 | Antario

BalticTravelnews.com
+371 26551169
info@travelnews.lv