26. maijs vēsturē: 1896.gadā kronē pēdējo Krievijas caru – Nikolaju II

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.05.26

Nikolajs II Romanovs dzima 1868. gada 18. maijā un savā dzīves laikā bija Krievijas imperators (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt. (1894—1917). Nikolaja tēvs bija Krievijas impērijas ķeizars Aleksandrs III, māte — ķeizariene Marija.

1894. gadā Nikolaju apprecināja ar Hesenes-Darmštates princesi Alisi, kura pareizticībā tika kristīta kā Aleksandra Fjodorovna dzimusi 06.06.1872). Pārim bija 5 bērni.

Raksts turpinās pēc reklāmas

"Ragakrasts" holiday houses in Mersrags

Well-furnished cottages near the sea with fireplace, sauna in Mersrags.

Tukuma TIC

Nikolaja II valdīšanas sākumposmā Krievijā bija ekonomiskā krīze, ko pastiprināja vēl zaudējums karā ar Japānu (1904-1905). Sākās 1905.gada revolūcija, kas ar cara rīkojumu tika nežēlīgi apspiesta. Īpaši cietsirdīgi soda ekspedīcijas izrīkojās Latvijā. Tomēr Nikolajs II bija spiests nedaudz piekāpties un sasaukt Valsts domi (1906). Tika sākta arī Stolipina agrārreforma. Lielu uzmanību savā valdīšanas laikā Nikolajs II veltīja starptautiskajām tiesībām. Pēc viņa izniciatīvas 1899. un 1907. gados Hāgā sanāca bruņojuma ierobežošanas jautājumiem veltītas starptautiskas miera konferences, kuras lika pamatus kara likumu un kara noziegumu definēšanā un starptautisko saistību noteikšanā.

1897. gadā tika izveidota naudas reforma, kā arī izdots likums par darba laika ierobežošanu (ne vairāk par 11,5h darba dienās, 10h sestdienās un pirmssvētku dienās). Atcelts īpašais nekustamā īpašuma nodoklis poļiem. Tāpat Nikolajs II 1900. gadā atcēla izsūtījumus uz Sibīriju kā soda mēru.

1910. gada jūlijā Nikolajs II un viņa ģimene - sieva Aleksandra Fjodorovna, meitas Olga, Tatjana, Anastasija, Marija un troņmantnieks Aleksejs viesojās Rīgā. Cara vizītes mērķis bija ar savu klātbūtni pagodināt Pētera I pieminekļa atklāšanu, kas notika sakarā ar Rīgas iekarošanas 200 gadiem. Nikolajs II apmeklēja arī Melngalvju namu, Kristus piedzimšanas pareizticīgo katedrāli un kopā ar vecākajām meitām Pārdaugavā iestādīja piemiņas ozolus.

1. pasaules karš izraisīja valstī jaunu ekonomisko un politisko krīzi. Stāvokli vēl pasliktināja neveiksmes frontē (arī karadarbība Latvijas teritorijā) un militārās pavēlniecības nemākulība. Februāra revolūcijas dēļ 1917.2/15.III Nikolajs II bija spiests atteikties no troņa (dienā par labu dēlam, bet vakarā cars grozīja lēmumu par labu brālim Mihailam. Taču nākamajā dienā arī Mihails bija spiests no troņa atteikties). Pēc Oktobra apvērsuma Nikolajs II un viņa ģimene tika arestēta un 1918. naktī no 16. uz 17. jūliju Jekaterinburgā nošauta.