Satraucoša situācija tūrismā; tūristu ir mazāk, nekā 2025. gadā - skatīt portālā

Ir vasaras vidus. Laiks, kad Rīgas ielām, Vecrīgas restorāniem, kafejnīcām, terasēm un viesnīcām vajadzētu būt piepildītām ar ārvalstu viesiem. Laiks, kad tūrisma un ēdināšanas uzņēmumi tradicionāli nopelna, lai spētu pārciest klusākos rudens un ziemas mēnešus. Taču šovasar aina ir pavisam cita. Latvijas restorānu biedrības (LRB) veiktā biedru aptauja liecina, ka 98,5 % LRB biedru ēdināšanas uzņēmumos ir mazāk ārvalstu viesu nekā 2025. gadā.

“Situācija ir katastrofāla un vasara, uz kuru tika liktas lielas cerības, pagaidām nav attaisnojusi gaidīto. Diemžēl krīze tūrismā turpinās, informācija par Ukrainas droniem, kas pazaudējuši orientieri un nokrīt Latvijā, ir plaši izskanējusi starptautiskajos medijos un cilvēki baidās braukt uz mūsu reģionu,” komentējot veiktās aptaujas datus, saka LRB prezidents Jānis Jenzis.

Tas vairs nav tikai tūrisma nozares jautājums. Katrs ārvalstu viesis, kurš neierodas Latvijā, ir ne tikai tukšs galdiņš restorānā vai neaizņemts viesnīcas numurs. Tā ir neiegūta nauda Latvijas ekonomikā – mazāki ieņēmumi uzņēmējiem, mazāk nodokļu valsts budžetā un mazāk darba iespēju tūkstošiem cilvēku. Tūrisms ir eksports. Tikai šajā gadījumā eksporta ieņēmumi rodas tad, kad cilvēks atbrauc pie mums.

Restorāna “Meat Chef” īpašniece un LRB viceprezidente Agnese Freimane apstiprina, ka situācija ir skarba: “Ārvalstu viesu plūsma ir mazāka, cilvēki tērē piesardzīgāk, bet uzņēmumu izmaksas turpina pieaugt. Nozarē daudzi šobrīd domā, kā saglabāt komandu un turpināt eksistēt cerībā uz labāku nākotni. Par peļņu un attīstību runāt nevaram.”

Kāpēc igauņiem un lietuviešiem veicas labāk?

Kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem veicas krietni labāk. Pēc “Eurostat” datiem par ārvalstu tūristu nakšņošanu viesnīcās un viesu mājās, Latvija 2026. gadā uzrādīja sliktāko atgūšanās rezultātu ES kopš pirms pandēmijas laika. Salīdzinot ar 2019. gadu, Latvijā ārvalstu viesu skaits joprojām ir par 28,5 % mazāks, Igaunijā – par 9,8 % mazāks, bet Lietuva uzrāda izaugsmi par 0,6 %.

Kāpēc pie vienādiem apstākļiem, kad visās valstīs bija nomaldījušies droni, Latvija ir tik sliktā pozīcijā? Ir vairākas problēmas:

1.    Tūrisma mārketings, tam atvēlētie līdzekļi un šo līdzekļu mērķtiecīga un efektīva izmantošana. Kaimiņvalstīs šis budžets ir daudz lielāks.

2.    Lielu, starptautiskai publikai interesantu pasākumu trūkums. Arī te kaimiņi mums ir vairākus soļus priekšā – Lietuvā un Igaunijā tiek organizēti kvalitatīvi, tūristus piesaistoši pasākumi.

3.    Slikti vai dārgi transporta sakari. Nav regulāras pasažieru prāmju satiksmes ar Rīgu, turklāt nereti no ES galvaspilsētām aizlidot ar “airBaltic” uz Viļņu vai Tallinu ar pārsēšanos Rīgā ir daudz lētāk, nekā izmantot tiešo reisu uz Rīgu.  

Vai mums ir plāns?

Pēdējos gados nozare ir pārdzīvojusi pandēmiju, energoresursu krīzi un strauju izmaksu pieaugumu. Uzņēmēji pielāgojās, investēja un noticēja, ka tūrisms pakāpeniski atgriezīsies. Taču šī vasara liek uzdot vairākus neērtus jautājumus. Vai Latvijai ir pietiekami ambiciozs plāns ārvalstu tūristu piesaistei? Vai mēs pietiekami skaidri stāstām pasaulei, ka Latvija ir droša, moderna un pievilcīga valsts ceļošanai? Un vai apzināmies, cik lielu ekonomisko pienesumu zaudējam, ja ceļotāji izvēlas Tallinu vai Viļņu, nevis Rīgu? Šodien vairs nav laika meklēt vainīgos. Ir laiks pieņemt lēmumus.

Pirmkārt, LRB aicina Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Rīgas Investīciju un Tūrisma aģentūru (RITA), pieaicinot nozares profesionālās biedrības un asociācijas, jau tuvākajā laikā izveidot Rīgas un Latvijas krīzes tūrisma vadības darba grupu, kas lemtu par nekavējoties realizējamiem pasākumiem krīzes mārketingā un komunikācijā. Vadības grupai jābūt pilnvarām pieņemt ātrus un efektīvus lēmumus par mērķētām reklāmas un PR aktivitātēm, lai glābtu šo tūrisma sezonu.

Otrkārt, atkarībā no konkrētās situācijas jādefinē prioritārie tirgi šobrīd un jābūt elastīgiem mainīt plānotās aktivitātes, ieguldot tirgos, kuri var sniegt atdevi tieši šobrīd. Nepieciešama daudz mērķtiecīgāka Latvijas starptautiskā mārketinga politika, ciešāka sadarbība ar nozari un skaidrs redzējums par to, kā atjaunot Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā.

Treškārt, jāparedz labas PR un mārketinga kampaņas nesezonai, kurās tiktu izcelti interesantākie pasākumi Rīgā un Latvijā, lai mazinātu sezonalitātes ietekmi.

Un visbeidzot – nedrīkst samazināt valsts tūrisma mārketinga budžetu, kā tas notika šogad. Tas ir iemesls, kāpēc vairākas mārketinga aktivitātes netika ieplānotas. No kļūdām ir jāmācās.

Tūrisms un ēdināšana, kā būtiska šīs nozares sastāvdaļa, ir eksportējoša nozare, kas kopš 2019. gada atrodas pastāvīgos krīzes izaicinājumos. Ja mēs runājam par politisku atbalstu Latvijas eksportam, tad no vārdiem ir jāpāriet pie darbiem un jāsāk atbalstīt tūrisma nozare.

Joprojām aktuāls ir jautājums par samazinātās PVN likmes piemērošanu ēdināšanas pakalpojumiem. Ja šis jautājums netiks risināts, iekļaujot to 2027. gada budžetā, mēs riskējam pazaudēt virkni ēdināšanas uzņēmumu. Aiz katra uzņēmuma slēgšanas ir privāts stāsts un risks, ka zaudējam ne tikai uzņēmumus, bet arī cilvēkus, kuri var pieņemt lēmumu aizbraukt no Latvijas.  

Ja neko nemainīsim, nākamvasar atkal runāsim par tukšām terasēm. Un daudzi no šiem uzņēmumiem darbību jau būs pārtraukuši.