Precizēts deleģējums BEMU vilcienu programmas pabeigšanai - skatīt portālā

Otrdien, 2025. gada 3. jūnijā, valdība izskatīja un apstiprināja grozījumus Satiksmes ministrijas (SM) nolikumā, precizējot deleģējumu VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD) akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) programmas pabeigšanai, nodrošinot pasažieru pārvadājumus neelektrificētajās dzelzceļa līnijās.

Lai stiprinātu dzelzceļu kā transporta tīkla mugurkaulu un attīstītu reģionālo savienojamību, SM rosinājusi Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam finansējuma pārdali, paredzējusi finanšu līdzekļus BEMU vilcienu iegādei un to uzlādes infrastruktūras izveidei. Šim mērķim pieejamais kopējais finansējums ir vairāk nekā 123 miljoni eiro, tajā skaitā ES fondu finansējums vairāk nekā 104 miljonu eiro apmērā.

Grozījumi SM nolikumā paredz, ka SM savas kompetences ietvaros organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu dzelzceļa bezemisiju ritošā sastāva jomā un deleģē BEMU vilcienu iegādi ATD. Savukārt ATD šobrīd īsteno konkursa procedūru “Jaunu pasažieru pārvadāšanai paredzētu akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienību piegāde”, lai atbilstoši iepirkuma prasībām nodrošinātu visu BEMU vilcienu nodošanu ekspluatācijā līdz 2029. gadam.

Bateriju elektrovilcieni ir aprīkoti ar bateriju jeb akumulatoru tehnoloģiju, kas ļauj tiem braukt gan pa elektrificētām līnijām, izmantojot elektroenerģiju no kontakttīkla, gan neelektrificētām līnijām, kur tie izmanto baterijās uzkrāto enerģiju. To priekšrocības – nav nepieciešamas lielas investīcijas, elektrificējot līnijas ar nelielu kustības intensitāti, vienlaikus tas ir videi draudzīgs risinājums. Atzīmējams, ka bateriju elektrovilciens pa neelektrificētu dzelzceļa līniju bez uzlādes var nobraukt no 80 līdz 100 km, pēc tam bateriju elektrovilcienam jāuzlādē baterija. To var nodrošināt, izveidojot uzlādes stacijas. Tāpat bateriju uzlāde notiek, bateriju elektrovilcienam braucot pa elektrificētajiem posmiem.

BEMU primāri paredzēts izmantot vilcienu satiksmes nodrošināšanai starp Rīgu un attālākiem valsts reģioniem – maršrutos Rīga-Cēsis un Rīga-Daugavpils, tādējādi uzlabojot reģionu mobilitāti. Minētajos maršrutos jau šobrīd pastāv ievērojama pasažieru plūsma, kā arī dzelzceļa stacijās ir nodrošinātas peronu paaugstinātās platformas, kuru izbūvi plānots turpināt līdz 2029. gadam. Paredzams, ka šajos maršrutos būtu nepieciešamas četras uzlādes stacijas – Siguldā un Cēsīs, kā arī Līvānos un Daugavpilī.