Katru pavasari plaukst ne tikai lapas un zied ziedi, bet iestājas hokeja pavasaris – pasaules čempionāts hokejā, kur allaž sabrauc tūkstošiem latviešu, kas pieskandina arēnu un čempionāta norises pilsētas ielas. Šoreiz tā bija Stokholma.
Lai gan Zviedrijas hokeja izlase allaž cīnās par medaļām, uz hokeja čempionātu zviedri raugās diezgan pasīvi un no augšas. Vismaz uz grupu turnīra spēlēm – īstā štelle sākas tikai pie medaļu dalīšanas. Iespējams, tieši tādēļ hokeja gaisotni uzburt palīdzēja nevis paši zviedri, bet gan mūsu pašu letiņi, somi un slovāki.
Latvijas hokeja izlasei čempionāts noslēdzās grupu turnīrā – šoreiz cerības turpināt spēles izdzisa pēdējā spēlē, kad tika piedzīvots ļoti sāpīgs zaudējums pret Austriju.
Bet šoreiz ne par bēdīgo, bet gan par priecīgo. Šis gads bija kā īsti latviešu dziesmu svētki Stokholmā. Dziedāja visi, arī tie, kas nekad nebija dziedājuši. Arēnā tribīnes rībēja, jo latviešu fani šoreiz bija tik vienoti, kā nekad agrāk, vismaz ne pēdējos desmit gadus.
Ir tik labi sajust čempionāta gaisotni, ir tik labi sajust savas saknes, piederību Latvijai, lepnumu, pacilātību – tas ir hokeja fenomens! Tas liek aizmirst ikdienas raizes, trako ikdienas skrējienu! Un himna skan no visas sirds (šogad trīs reizes)!
Jā, Latvijai vajag hokeja pavasari katru gadu! Kā pasākumu, kas vieno un padara mūs stiprākus!