Latvijā aug bezalkoholiskā alus popularitāte – modes lieta vai sabiedrības paradumu maiņa? - skatīt portālā

“Mežpils alus” vēstnesis Edgars Magons

Ja vēl pirms pāris gadiem bezalkoholisko alu Latvijā uzskatīja par kaut ko eksotisku, neobligātu un bieži vien – bezgaršīgu alternatīvu, tad šobrīd aina ir pilnībā mainījusies. Bezalkoholiskais alus, tāpat kā bezalkoholiskie sidri, kombučas un pat vitaminizētie dzērieni un kofeīna ūdeņi, šobrīd ir viens no straujāk augošajiem segmentiem dzērienu tirgū – un ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā.

Vairāk domā par dzīves kvalitāti
Tendences skaidri apliecina, ka cilvēki aizvien vairāk domā par dzīves kvalitāti, veselību un atbildību. Gan fiziskās aktivitātes, gan sabalansēts uzturs, gan atteikšanās no alkohola darba dienu vakaros vai brīžos, kad jāsēžas pie stūres, ir kļuvusi par ikdienu, nevis izņēmumu. Ja agrāk glāze bezalkoholiskā alus šķita kā piespiedu izvēle, šobrīd tā ir apzināta izvēle. Statistikas un tirgus datu platformas “Statista” pērnā gada dati liecina, ka 61% no bezalkoholiskā alus patērētājiem ir t.s. “Millenium” jeb Y paaudzes pārstāvji, tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 45% 2023. gadā. Šī paaudze veido 66% no bezalkoholisko stipro dzērienu patērētājiem un 59% no bezalkoholisko vīnu patērētājiem.

Svarīgi atzīmēt, ka 75% bezalkoholisko dzērienu patērētāju arī iegādājas alkoholiskos produktus. Tas liecina, ka bezalkoholiskie dzērieni ne vienmēr aizstāj alkoholiskos dzērienus, bet tiek integrēti līdzsvarotā dzīvesveidā. Zīmoliem vajadzētu apsvērt, kā radīt produktus, kas atbilst šim līdzsvaram, piedāvājot iespējas, kas iekļaujas patērētāju paradumos. Bezalkoholiskie dzērieni, tostarp, alus ir gan stilīga, gan funkcionāla izvēle – pie pusdienām bārā vai restorānā, pie vakara sarunām ar draugiem, vai brīdī, kad jābrauc ar auto, motociklu vai pat velosipēdu. Dzēriens, kas ļauj būt daļai no sabiedriskā rituāla, nezaudējot koncentrēšanās spēju un prāta skaidrību.

Brūvēšanas process ir sarežģīts
Daudzi gan nezina, cik sarežģīti var būt uzbrūvēt labu bezalkoholisko alu. Ja tradicionālā alus darīšanā produktam tiek atļauts pilnībā norūgt, tad bezalkoholiskajā versijā šis process tiek apturēts vai pilnībā apiets. Lai dzēriens joprojām būtu baudāms, bet alkohola saturs nepārsniegtu 0,5%, ir jāatrod perfekts līdzsvars starp garšu, aromātu un alus ķermeni. Tas nav vienkārši.

Alus darītājiem tas ir kā izaicinājums – kā radīt dzērienu, kas garšo “kā īsts”, bet vienlaikus ir pilnībā brīvs no alkohola? Daudzi izmēģina jaunas tehnoloģijas, īpašus rauga celmus, unikālus filtrēšanas paņēmienus. Un jāsaka – rezultāti kļūst arvien labāki.

Tirgus tikai sāk attīstīties
Saskaņā ar “Statista” datiem bezalkoholiskā alus pārdošanas apjomi visā pasaulē pērn pārsniedza 37 miljardus ASV dolāru. No šī apjoma 18,9 miljardus veido tirdzniecība lielveikalos un mazumtirdzniecības veikalos, bet 18,1 miljardu – restorāni un bāri. Arī starptautiskās kompānijas “Nielsen” pētījumi apliecina, ka bezalkoholiskais alus joprojām ir straujāk augošais alus segments Latvijā - ar 21,4% apjoma izaugsmi 2024. gadā. Patērētāju interesi veicina gan veselīga dzīvesveida popularitāte, gan pieaugošā izvēle veikalu plauktos. Latvijā šis segments vēl ir sākumposmā, taču potenciāls ir milzīgs. Tie ražotāji, kuri jau šobrīd piedāvā kvalitatīvus un radošus risinājumus, būs soli priekšā konkurentiem nākotnē.

Arī tādas populāras lietotnes kā “Untappd”, kurās cilvēki atzīmē un novērtē nobaudīto alu, parāda, ka bezalkoholiskie dzērieni kļūst arvien iecienītāki – cilvēki tos ne tikai dzer, bet arī aktīvi dalās ar atsauksmēm un augstu novērtē. Tā vairs nav otrās kategorijas izvēle – tas ir jauns dzīvesveids.

Bezalkoholiskais alus vairs nav tikai “aizvietotājs”. Tas ir dzēriens ar savu raksturu, ražošanas tehnoloģijām un auditoriju. Daļa to dzer tāpēc, ka tas ir stilīgi. Vēl daļa – tāpēc, ka tas ir atbildīgi. Un brūvētāji to dara tāpēc, ka tas ir izaicinājums. Skaidrs ir viens – šī nav pārejoša modes tendence, bet nākotne, kurā mēs visi kļūstam mazliet atbildīgāki, veselīgāki un, jā – arī garšas ziņā prasīgāki.