Motosezonā avārijas ik gadu notiek vienu un to pašu kļūdu dēļ - skatīt portālā

Līdz ar siltajiem laikapstākļiem motobraucēji aktīvi atgriezušies ceļu satiksmē jau pirms oficiālās motosezonas atklāšanas, kas šogad notika 26. aprīlī. Pirmās OCTA un KASKO atlīdzības par negadījumiem, kuros iesaistīti motociklisti, apdrošināšanas sabiedrībā ERGO saņemtas marta beigās un aprīļa sākumā, bet pērn kopumā apdrošinātājam pieteikti ap 115 motociklu negadījumu. Tādēļ ERGO un “Drošas braukšanas skolas” (DBS) eksperti uzsver, ka pēc vairāku mēnešu pauzes jaunā sezona pat pieredzējušiem motobraucējiem jāsāk ar iesildīšanos, lai mazas kļūmes nepārvērstos nopietnās avārijās.

Motociklu daudzums Latvijā pieaug straujāk nekā vieglo automašīnu skaits. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, pēdējos piecos gados reģistrēto un tehniskā kārtībā esošo vieglo auto daudzums palielinājies par 7%, bet satiksmei pielaisto motociklu un triciklu skaita pieaugums bijis krietni dinamiskāks – par 45%, šī gada aprīlī sasniedzot skaitli 36 872. “Tas nozīmē, ka, sākoties aktīvajai motosezonai, uzmanīgiem jābūt ne vien pašiem motobraucējiem, bet arī autovadītājiem, kuriem jārēķinās ar to, ka satiksmē atgriežas liels daudzums grūtāk pamanāmo un strauji manevrējošo motociklu. Tieši sadursmēs ar automašīnām motociklu vadītāji parasti piedzīvo vistraģiskākās sekas,” uzsver ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

Jauna sezona – tās pašas kļūdas

“Redzam, ka ik gadu satiksmē atkārtojas vienas un tās pašas situācijas, kas rada avārijas: nepietiekama distance starp motociklu un priekšā braucošo transportlīdzekli, strauja bremzēšana un nepārdomātas joslu maiņas gan motobraucēju, gan autovadītāju izpildījumā un tik ļoti bīstamie automašīnu veiktie kreisie pagriezieni, kuru laikā netiek dots ceļš pretī braucošajam motociklam. Pēdējā no uzskaitītajām situācijām pērn beidzās ar ļoti nopietnu sadursmi – autovadītājs, uz šosejas nogriežoties pa kreisi, nepamanīja pretī braucošo motociklu. Rezultātā motobraucējs guva smagas traumas, tika bojāts arī motocikls, un izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība sasniedza 24 600 eiro,” stāsta R. Čaklis, piebilstot, ka ne mazāk bīstami ir gadījumi, kad motocikls sāk apdzīšanas manevru, bet autovadītājs to nepamana un vienlaikus veic kreiso pagriezienu.

Salīdzinoši daudz motociklu KASKO pieteikumu pērn ERGO saņemts arī par saslīdēšanu un kritieniem uz grants ceļiem vai citiem sliktas kvalitātes, slapjiem ceļa segumiem, tādēļ ERGO pārstāvis jaunās motosezonas sākumā atgādina par vairākām lietām: “Galvenais ir braukt ar prātu, nevis gāzes pedāli, “neskriet”, ievērot distanci un izvairīties no straujas bremzēšanas, jūtot priekšā un aizmugurē braucošos, kā arī novērtēt ceļa segumu un, protams, motocikla tehnisko stāvokli: bremzes, ķēdi, spiedienu riepās, protektora dziļumu, gaismas un citas detaļas, lai motosezona būtu droša un baudāma.”

Motosezonas atklāšana nav sacensība

DBS eksperts Edmunds Ozolnieks norāda uz vairākām niansēm, par kurām motociklistiem jāatceras pirms pirmā izbrauciena.

“Pirmā kļūda, no kuras jāizvairās katram motobraucējam, ir sajūta, ka “viss ir tāpat kā rudenī, kad sezonu noslēdzu”. Pēc ziemas ķermenis darbojas lēnāk, muskuļu atmiņa vēl guļ, tomēr motocikls nepiedos nevienu kļūdu uz ceļa. Ja automašīnā kļūda bieži beidzas ar sasistu buferi, uz motocikla – ar cietušu braucēju. Tādēļ sezonu vislabāk sākt ar mierīgu iesildīšanās braucienu. Pirmajās pāris sezonās nevajadzētu sevi uzskatīt par meistaru, jo pat neliela pārspīlētas pašpārliecinātības deva var novest pie smagām avārijām,” uzsver E. Ozolnieks.

Viņš aicina sezonu sākt ar pirmreizēju motocikla braukšanas stāvokļa pārbaudi: kā izskatās riepas, vai nav iztecējis priekšējais amortizators, vai bremzes darbojas vienmērīgi. “Ļoti bieži motociklisti domā – gan jau vēl var pabraukt. Bet ar vecu riepu +4°C temperatūrā nevajag pat ledu, lai izslīdētu – pietiek ar aukstu asfaltu. Lai varētu braukt komfortabli gan ķermeniski, gan no tehnikas viedokļa, +10°C temperatūrai vajadzētu būt minimumam,” viņš brīdina.

Tāpat ir būtiski atsvaidzināt savas bremzēšanas prasmes. “Ir absurds mīts, ka priekšējās bremzes nav jālieto, jo tieši tās izdara 90% darba. Nepareiza bremzēšana ir viena no tipiskākajām kļūdām, īpaši jaunajiem braucējiem, un daudzi neapzinās, cik ātri motocikls kļūst nevadāms, ja bremzēšanas balanss nav pareizs. Ja tu nemāki bremzēt, tu nemāki apstāties,” saka E. Ozolnieks. Viņš arī uzsver – vest pasažieri nozīmē papildu atbildību, nevis iespēju palielīties: “Pasažieris nav mugursoma. Tas maina braukšanas fiziku. Ja līkumā pasažieris mēģina sēdēt taisni, motocikls var destabilizēties. Ir jārunā, jāstāsta, ko darīt, citādi tas var beigties ar kritienu.”

DBS eksperts atgādina, ka motociklistiem jārēķinās ar to, ka citi viņus var nepamanīt. “Ja braucot tu domā, ka visi tevi redz, sezona var beigties daudz, daudz ātrāk, nekā gribētos. Braukšanas stils motociklistiem ir jāveido ar domu – mani uz ceļa var nepamanīt, un, ja mani neredz, kā lai es pats sevi pasargāju? Viena no atslēgām ir prasme braukt ar prātu, apzinīgi un nepārspīlējot.”

Arī autovadītājiem jāpārslēdzas uz “motociklistu režīmu”

Līdz ar motosezonas sākumu arī autobraucējiem jākļūst vērīgākiem. “Ziemā mūsu redzes lauks pierod pie automašīnām – motocikls uz šī fona ir kā kamuflāžā. Autovadītāji paskatās pa labi, pa kreisi, neredz neko un izbrauc, bet nākamajā sekundē motociklists jau ir sānos,” skaidro E. Ozolnieks. Viņš uzsver – pirms katra manevra svarīgi ir ne tikai skatīties, bet patiešām meklēt motociklu.

Lai mazinātu sadursmes risku, autovadītājiem eksperts iesaka ievērot lielāku distanci, savlaicīgi rādīt pagrieziena signālu un atcerēties – motocikls ir mazāks un parasti arī ātrāks, nekā šķiet pirmajā mirklī. “Motocikls var uzrasties no nekurienes – īpaši, ja pārvietojas starp joslām. Tas var nepatikt, bet ar to jārēķinās,” saka eksperts.