Aizkraukles novads: Likteņdārza Saieta namā atklās izstādi «Broņislava Martuževa. Raksta rakstītāja.» - skatīt portālā

2025. gada 2.maijā plkst.12.00 Likteņdārza Saieta namā atklās izstādi “Broņislava Martuževa. Raksta rakstītāja" par dzejnieci un dziesminieci, nacionālpatrioti, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci, nacionālās pretošanās kustības dalībnieci, politieslodzīto un teicēju Broņislavu Martuževu.

Izstāde, kas turpmāk būs skatāma Saieta namā pastāvīgi, tapusi pēc Likteņdārza padomes priekšsēdētājas Sandras Kalnietes ierosmes, uzrunājot Broņislavas Martuževas fonda “Rakstītāja" (izveidots 2016. gadā) vadītāju Annu Eglienu, kura ir dzejnieces biogrāfe un literatūrpētniece.

Anna Egliena: "Broņislavas dzīve ir īpaša - tā parāda, cik jaudīgi viens cilvēks spēj nest pasaulē nacionālās vērtības. Un ne tikai viņas dzeja apveltīta ar spēku, arī ikdienā, viņu sastopot, Broņislava bija ārkārtīgi interesants cilvēks.
Runājot un parādot Broņislavas Martuževas likteņgaitas, mēs stāstām arī stāstu par mūsu Latviju. Un šodienas kontekstā tas uzrunā vēl spilgtāk - Krievijas karš Ukrainā ir spilgts pierādījums tam.

Apkopojot materiālus  izstādei, centāmies pēc iespējas vairāk aptvert dzejnieces un dzimtas likteņus. Es zinu, ka izstādes apmeklētājs neizlasīs pilnīgi visu informāciju, ko esam sagatavojuši. Taču reizēm ir nepieciešams tikai viens impulss. Un tu sāc mainīties. Kaut kas, kas arī tevi ieved šajā īpašajā mīlestībā pret savu zemi Latviju”.

Izstāde “Broņislava Martuževa. Raksta rakstītāja" būs izvietota un skatāma uz 12 apbpusējiem stendiem, kas soli pa solim skatītājam ļaus ieiet viņas domu, uztveres, daiļrades un dzīves notikumos.

Izstādes vizuālā dizaina autors ir talantīgais scenārists un brīvmākslinieks Ivars Noviks, kurš ir iekārtojis arī Dzejas klēti Broņislavas Martuževas pēdējā mājasvietā “Dārziņi” Lubānas pusē. Savukārt, meistars no Balviem Uldis Arnicāns radījis divus bišu stropus, kurus Ivars Noviks (ideja un dizains) un Anna Egliena (saturs) pārvērtuši par Broņislavas Dzejas stropiem - tie būs papildinājums izstādei, bet vēlāk tiks izmantoti arī Likteņzīmju koncertos kā savdabīga Likteņdārza vēstures glabātuve.

Izstādes atklāšanā  uzstāsies dziedātājs Jānis Strazdiņš un ģitārists, aranžētājs Kaspars Zemītis, kuru kopdarbā ar aktieri Mārtiņu Eglienu radies dziesmu cikls ar dzejnieces Broņislavas Martuževas vārdiem.

Šajā dienā Likteņdārza Saieta namā būs iespējams iegādāties arī grāmatas “Rakstītāja” (Pagrīdes laikā rokrakstā sakārtotā dzejas krājuma faksimilizdevums), kā arī Broņislavas Martuževas Dziesmu grāmatu (2024).

Uzziņai. Pateicoties muzeoloģes, Martuževas biogrāfes Annas Eglienas milzīgai mērķtiecībai, 2016. gada 6. martā nodibināts Broņislavas Martuževas fonds "Rakstītāja" un pēc diviem gadiem Lubānas "Dārziņos" atklāta Broņislavas Martuževas Dzejas klēts. Tiek veidots Broņislavas Dzejas dārzs.

Broņislava Martuževa (1924. - 2012.) dzimusi sīkzemnieku ģimenē. Algotu darbu nav strādājusi slimības dēļ.
Pēckara gados viņa sadarbojās ar Latvijas Nacionālo partizānu apvienības mežabrāļiem. No 1946. - 1951. gadam slēpās brāļa  ierīkotajā - bunkurā Lazdiņu mājās,  1950. gadā kopā ar mežabrāļiem rokrakstā izdeva  pagrīdes žurnālu „Dzimtene”, tur publicēja arī savus dzejoļus. Spēlēja cītaru un akordeonu, viņas tolaik sacerētā dziesma "Jaunība" folklorizējās, Atmodas kustības laikā to izpildīja Eduards Rozenštrauhs. Padomju represīvās iestādes 1951. gadā Martuževu ģimeni apcietināja, tiesāja un izsūtīja un Ozerlaga nometni Taišetā, ieslodzījumā viņa atradās līdz 1956. gadam.

Ir izdoti trīspadsmit Broņislavas Martuževas dzejoļu krājumi, no kuriem pirmie divi ar dzejnieces Evas Mārtužas vārdu (publicēt darbus ar savu vārdu viņai Latvijas PSR nebija iespējams). Komponists Imants Kalniņš un daudzi citi ir komponējuši dziesmas ar Broņislavas Martuževas vārdiem. Broņislava Martuževa arī pati ir sacerējusi dziesmas – gan ar savām, gan citu dzejnieku dzejām. 2024.gadā viņas dziesmas ir izdotas grāmatā “Broņislavas Martuževas dziesmu grāmata DZIMST DZIESMAS TAUTĀ, DZIMST…” (izdevniecība Musica Baltica).
Mirusi 2012. gada 13. februārī un apglabāta Lubānas Jaunajos kapos.

B.Martuževa saņēmusi vairākus apbalvojumus - Triju Zvaigžņu ordeni (1994.), Rakstnieku savienības Gada balvu par dzejoļu krājumu "Nopūtas" (1999.) un Kultūras fonda Spīdolas balvu par dzejas krājumu "Kā putni dzied" (2004.).