Uzzini, kādas spējas piemīt populārākajām Jāņu zālēm - skatīt portālā

Jau pavisam drīz tiks svinēti skaistie Jāņu svētki, kuros tradicionāli pinam vainagus un rotājam mājas un svinību galdu ar dažādām Jāņu zālēm. Pārsvarā Jāņu zāles izvēlamies pēc tā, kuras vairāk piestāvēs mūsu Jāņu vainagam, bet ir noderīgi uzzināt, kāda iedarbība piemīt izvēlētajiem augiem. Par populārākajām Jāņu zālēm, to iedarbību un spēku stāsta farmaceite Ilze Priedniece.

Jāņu zāļu ievākšana veselība

Jāņu zālēm der dažādi augi, kas atrodami pļāvās un laukos – madaras, āboliņš, margrietiņas, rudzupuķes, pelašķi, magones, vīgriezes, nārbuļi, baldriāns, papardes un citi. Jāņu zāles, tāpat kā ārstniecības augus, ir ieteicams ievākt no rīta puses, kad rasa nožuvusi, vai vakarpusē. Šos augus nevajadzētu vākt dienas karstākajā un saulainākajā laikā, jo tad augi ātri novītīs. Turklāt vasaras saulgriežu laiks ir piemērots daudzu ārstniecības augu vākšanai. Jāņu zāles iespējams izvēlēties ne vien pēc to krāsas un izskata, bet arī pēc to vērtīgajām īpašībām. Tā, piemēram, pret galvassāpēm palīdzēs vainagā iepīta melisa, ugunspuķe vai vīgrieze. Mundrumam noderēs piparmētra, bet mieram – baldriāns, vīgrieze, melisa un kumelīte. Savukārt kalmes var izmantot svētku vainagu pamatam, un tās arī var izkaisīt pa svinību vietas grīdu, jo tām piemīt patīkama smarža. Meitām un sievām tiek pīti krāsaini ziedu vainagi, kuros var iepīt madaras, sarkano un balto āboliņu, margrietiņas, magones, rudzupuķes. Vainagā starp ziediem var iepīt arī pa kādai lapiņai vai nelielam zariņam ar lapām – no ozola – spēkam un pīlādža – aizsardzībai pret ļauno. Vīriem un puišiem tradicionāli tiek darināti ozolzaru vainagi, kas simbolizē spēku, diženumu un labklājību, skaidro farmaceite Ilze Priedniece.

Jāņu zāļu vērtībās īpašības

Jau izsenis tiek runāts par Jāņu zāļu vērtīgajām īpašībām – tika uzskatīts, ka vienas nes laimi, bet citas spēj dziedināt. Klīniskā farmaceite Ilze Priedniece stāsta, kādas vērtīgās īpašības piemīt populārākajām Jāņu zālēm, un sniedz padomus, kā tās izmantot.

    • Margrietiņas jeb pīpenes veido krāšņu svētku vainagu un izsenis tiek uzskatītas par laimes nesējām.

    • Madaras palīdz pret iekaisumu, nomierina un palīdz dziedēt brūces.

    • Asinszāli plaši pazīst kā dabīgo antidepresantu, jo tai piemīt nomierinoša iedarbība. To izmanto brūču un iekaisuma gadījumā, jo tā var sniegt antibakteriālu un pretvīrusu darbību. Asinszāle arī uzlabo gremošanu. Lai gan asinszālei ir labas īpašības, ar tās līdzekļu lietošanu jābūt īpaši uzmanīgiem, jo tie var izsaukt pastiprinātu jutību pret sauli, arī apmeklējot solāriju vai lietojot vienlaicīgi ar citiem medikamentiem, var tikt ietekmēta to darbība.

    • Sarkanās magones papildinās svētku vainagu ar košumu un prieku.

    • Kalmes lapas bieži izmanto svētku vainagu pamatam. Savukārt kā ārstniecības drogu izmanto kalmes sakneņus, kas sekmē gremošanu un ir pazīstami ar savām antibakteriālajām īpašībām.

    • Pelašķa laksti palīdz pret iekaisumu un mazina drudzi. Kā arī pelašķa laksti palīdz mazināt asiņošanu un veicina brūču dzīšanu. Tiem piemīt antibakteriāla un hipotensīva darbība. Tos var izmantot arī ārīgi kompresēm, pret gastrītu un vēdera pūšanos.

    • Raskrēsliņa lakstus izmanto sievietes veselībai, kuņģa un zarnu traktam un elpošanas ceļu saslimšanu gadījumā. Tiem piemīt pretiekaisuma darbība, un tie veicina brūču dzīšanu.

    • Āboliņa ziedus un lakstus lieto pie saaukstēšanās, aterosklerozes profilaksei un menopauzes laikā.

    • Rudzupuķēm piemīt pretiekaisuma iedarbība, tās lieto ārīgi ādas slimību gadījumā.

    • Ugunspuķei piemīt relaksējoša, pretiekaisuma un organismu stiprinoša iedarbība. Lieto galvassāpju, satraukuma mazināšanai, vielmaiņas traucējumu un ādas slimību gadījumā.

    • Vīgriezes izmanto saaukstēšanās gadījumā, kā arī sāpju mazināšanai. Tām piemīt pretiekaisuma un sviedrējoša iedarbība. Vīgriezes lieto arī kā nomierinošu līdzekli satraukumu, miega traucējumu un ādas slimību gadījumā.

    • Kumelītes ziedus izmanto gan saaukstēšanās gadījumā, gan kuņģa un zarnu trakta veselībai kā nomierinošu un miegu veicinošu līdzekli. Tās ārīgi var izmantot arī mutes un kakla skalošanai.

    • Kliņģerītēm piemīt pretiekaisuma, spazmolītiska, antibakteriāla darbība un brūces dziedējošas īpašības. Ārīgai lietošanai tās var izmantot kompresēm, arī skalošanai – kakla un mutes gļotādas iekaisuma gadījumā.

Ieteikumi drošai Jāņu zāļu ievākšanai

Jāņu zāļu ievākšana ir skaists process, bet ir jābūt piesardzīgiem, lai nejauši neievāktu nezināmus un indīgus augus. Jāņu zālēm un vainagu pīšanai jāievāc tikai zināmi augi! Svarīgi ir iepazīt indīgos un aizsargājamos augus, uzsver klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Izplatītākie indīgie augi ir latvānis, kuriem nedrīkst pieskarties, jo tie izsauc smagus ādas apdegumus, arī gundega izsauc ādas iekaisumu un apdegumu. Jāatceras arī par velnarutkiem, kuri ir īpaši indīgi. Jāņu zāļu vākšanas procesā jābūt uzmanīgiem pret aizsargājamajiem augiem, piemēram, savvaļas orhidejām, lai tos neizpostītu. Aizsargājamos augus aizliegts vākt. Augi jāievāc tīrās vietās, labāk to nedarīt pa ceļam uz svinību vietu ceļmalās, pilsētā vai citādi piesārņotās vietās. Jāatceras, ka daba ir jāsaudzē un nav pieļaujama augu audžu postīšana.

Lai aizsargātu ādu no saules, ne tikai Jāņu zāļu lasīšanas laikā, bet arī visu svinību laiku ieteicams izvēlēties kvalitatīvus saules aizsargkrēmus, lai tie nodrošinātu aizsardzību gan pret UVA, gan pret UVB stariem. Saules aizsargkrēmus uzklāj ādai 15–30 minūtes pirms atrašanās saulē, kā arī tos nepieciešams uzklāt atkārtoti ik pēc divām stundām un pēc pastiprinātas svīšanas. Jāņem vērā, ka neviens saules aizsargkrēms nenodrošina pilnīgu aizsardzību, tādēļ nevajadzētu atrasties atklātā saulē, īpaši, kad saule ir visaktīvākā. Kā arī, lai pasargātu sevi no saules, ir jāvelk atbilstošs apģērbs, galvai noteikti jābūt nosegtai ar galvassegu un, lai pasargātu acis, jānēsā saulesbrilles.

Nedrīkst aizmirst arī par ērcēm! Lai tās nepiesūktos, nepieciešams padomāt par atbilstošu – piegulošu apģērbu gaišās krāsās, ar garām piedurknēm un garām bikšu starām, kuru gali sabāzti zeķēs vai zābakos, kā arī jānēsā galvassega – cepure vai lakats. Ik pa laikam ir vērts apskatīt, vai pa apģērbu nerāpo kāda ērce, un, atnākot mājās, noteikti jāpārbaudās. Jāatceras, ka ērces mājās var pārnest arī ar salasītajām puķēm un zariem.

Lai skaisti un veselībai droši gaidāmie Jāņu svētki!