22. jūnijs vēsturē: tiek svinētas Cēsu kaujas, Latvijas Uzvaras diena - skatīt portālā

22. jūnijā tiek pieminētas Cēsu kaujas, kā arī svinēta Latvijas Uzvaras diena. Šogad Cēsu kaujām aprit 102. jubileja. Tieši pirms 102 gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22. jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.

Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība.

Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās. Igaunijas brīvības kara vēsturē tās dēvē par "Landesvēra karu". Kaujas notika 1919. gada jūnijā starp Igaunijas armijas vienībām un Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu kājnieku pulku no vienas puses un Niedras valdībai pakļautā Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas daļām no otras puses.

Pateicoties, galvenokārt Igaunijas armijas daļām, Cēsu kaujās, Niedras valdībai pakļautais karaspēks, tika sakauts un turpmākajās Juglas kaujās bija spiests atkāpties uz Rīgas pievārti. Lai arī Cēsu kaujās vāciešiem bija tehniskais pārspēks, viņi uzbrukumu bija organizējuši pārāk plašā frontē, izkliedējot savus spēkus, kas igauņiem ļāva veikt apejošus uzbrukumus. No pilnīgas sagrāves Rīgā tos paglāba tikai Antantes sabiedroto misijas iejaukšanās un Strazdumuižas pamiers. Tas ļāva vāciešu un vācbaltiešu spēkiem atgūt spēkus, un kopā ar Bermontu dažus mēnešus vēlāk uzsākt Bermontiādi.

Cēsu kaujās Latvijas un Igaunijas armijas uzvarēja nevis labākā apbruņojuma, bet spēcīgākās idejas un vērtību dēļ. Cēsu kauju uzvaras simtu otrā gadadiena kļūs par Ziemeļlatvijas iedzīvotāju līdzdarbošanās un līdziesaistes notikumu, kurā īpaša loma veltīta cilvēku drosmei un spējai ietekmēt savu un arī valsts dzīvi, veidojot to labāku, taisnīgāku un vienlīdzīgāku.