Uzzini, kā radusies tradīcija ēst sieru Jāņos! - skatīt portālā

Gadu no gada Līgo svētku galdu papildina ķimeņu siers, ko pieņemts uzskatīt par īsti latvisku produktu. Jautājums, kādēļ tieši tam izsenis ir tik īpaša vieta uz Jāņu galda, nodarbinājis ne vienu vien cilvēku. Vai zini, kā radusies tradīcijas ēst sieru Jāņos?

Izrādās – pētnieki atraduši pamatojumu, kā izveidojusies šī gardā un pasaules kontekstā neparastā tradīcija ēst sieru vasaras saulgriežos. Viens no svarīgākajiem iemesliem – tā ir daļa no mūsu identitātes.

Jāņu siers pieder pie latviešu tautas tradīciju senākā slāņa. Siera gatavošanu un ēšanu apvij rituāli, kas cēlušies dziļā pagātnē. Šo rituālu pamatā bija lopkopības svarīgā nozīme seno latviešu saimniecībā. To noteica Latvijas dabas apstākļi, piejūras mitrais klimats, bagātīgas pļavas un ganības upju ielejās un ezeru ielokos. Mūsdienās Jāņu siers ieguvis jaunu kvalitāti, tas kļuvis par nacionālās identitātes vērtību, spilgtu un populāru latviešu kultūras reprezentācijas simbolu saskarsmē ar citām tautām.

Jāņu tradīcijas pārsteidz ārzemju viesus. Siers ar ķimenēm ir īpaši Latvijai raksturīgs produkts. Nav noslēpums – katras zemes iedzīvotājiem vislabāk atbilst un veselīgāki ir tie produkti, kas audzēti vai ražoti konkrētajā reģionā.

Sieru var jau ēst arī citā laikā, tomēr senatnē (līdz pat gs. vidum) govis diendienā deva salīdzinoši maz piena. Un tikai vasaras viducī, kad bija visleknākās pļavas un visvairāk barības, govīm bija tik daudz piena, lai pietiktu sieram. Apaļš vai daudzstūrains, dzeltens vai blāvi dzeltens siera ritulis simbolizē sauli un ar to saistītos ritus.

Siers kā vērtīgs (gan uzturvērtības, gan tā gatavošanā patērētā laika un darba ziņā) produkts laika gaitā ieguvis ciemakukuļa jeb dāvanas nozīmi. Tieši tādēļ ķimeņu siers – pašu taisīts vai Latvijā ražots – var būt ideāla dāvana saimniekam vai namamātei Līgo svētkos.