Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām rakstītos avotos pieminētajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, kas izveidojusies 9. gadsimtā pie pilskalna Daugavas - Dņepras ūdensceļa malā.
11.-12. gadsimtā Krāslavas novads ietilpa latgaļu Jersikas valstī, kas atradās vasaļattiecībās ar Polockas kņazisti. Livonijas krusta karu laikā pēc Letijas zemju dalīšanas tas atdots atpakaļ Jersikas ķēniņam Visvaldim kā vasaļa lēnis (Lotigola).
1562. gadā pēc Livonijas kara un Livonijas konfederācijas sabrukuma Krāslavas novads tika iekļauts Pārdaugavas hercogistē, 1626. gadā Krāslavu nopirka Līdinghauzenu - Volfu dzimta, jezuīts Jeremijs Līdinghauzens, 1676. gadā nodibināja jezuītu ordeņa nodaļu un uzcēla koka baznīcu. Pēc Polijas - Zviedrijas kara (1600-1629) Krāslavas novads palika Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā esošajā Livonijas vaivadijā (sauktā par Inflantiju). 1729. gadā Krāslava ieguva miesta tiesības, 1730. gados uzbūvēja divstāvu mūra rātsnamu. No 1757. līdz 1842. gadam Krāslavā darbojās katoļu seminārs un apriņķa skola. 1772. gadā pēc Polijas dalīšanas un Latgales pievienošanas Krievijas impērijai Krāslava no 1802. gada bija Vitebskas guberņas sastāvā. 1791. gadā pabeidza būvēt Krāslavas pili - grāfu Plāteru rezidenci. 1864. gadā pēc poļu Janvāra sacelšanās apspiešanas tika slēgts katoļu klosteris. 1865. gadā cauri Krāslavai izbūvēja Rīgas-Daugavpils-Vitebskas dzelzceļu.
1920. gada 7. janvārī, Latgales atbrīvošanas operācijas sākumā, Krāslavu ieņēma Polijas karaspēks. 1920. gada 11. augustā Krievija atsacījās no teritoriālajām pretenzijām uz Latgali, arī Krāslavas novadu, kas de jure pārgāja Latvijas Republikas sastāvā. 1923. gada 16. aprīlī Latvijas valdība Krāslavas miestam piešķīra pilsētas tiesības. 1947. gadā Krāslava kļuva par Krāslavas apriņķa centru, no 1950. gada par Krāslavas rajona centru. 2001. gada 22. decembrī, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam, tika izveidots Krāslavas novads.
Kā radās Krāslavas pilsētas nosaukums?
Pats izplatītākais variants - nosaukums "Krāslava" radies no latgaliešu vārda "krāsls" – krēsls, jo Daugava pie Krāslavas met vairākus lokus, kas pēc formas atgādina krēslu. Otrs izskaidrojums runā par to, ka Krāslavas nosaukums radies no cita latgaļu vārda "krāsla" – krēsla. Senatnē Krāslavu iekļāva tumši, neizbrienami meži un to klāja krēsla. Vēl viens Krāslavas nosaukuma izskaidrojums saistīts ar Polockas krivičiem, kuri pazina tagadējās Krāslavas apkārtni jau XI – X gadsimtā, bet varbūt arī agrāk. Viņi Daugavas loku pie Daugavas sauca par "krasnaja luka" vai "krasnaja lava", t.i. "krasnaja" – skaists, "lava" - vieta, krēsls, dotajā gadījumā skaista vieta. Vēl vienā ziņā Krāslavas vēsture tajos laikos saistījās ar Polockas vārdu. Pēc esošiem nostāstiem 10. gadsimtā Krāslava piederēja Polockas kņazienei Rognedai Gorislavai, kuru vēlāk apprecēja Kijevas kņazs Vladimirs. Par Rognedas dzīves vietu Krāslavā tiek norādīts Teātra kalns, kas savu nosaukumu ieguva daudz vēlāk. Tādā veidā ar Rognedas Gorislavas (Gorislava – Kroslova) vārdu saistās ceturtais Krāslavas nosaukuma rašanās skaidrojums.
Koncertdārzs “Pūt vējiņi!” aicina tikties visdažādāko žanru mūzikā un svinēt sešdesmit gadu jubileju virknē brīnišķīgu notikumu visas vasaras garumā.
Festivāls "Dziesmu un deju lietus Irlavā 2024" būs 23.maijā pulksten 12:00 Irlavas kultūras namā.
Eiropas Muzeju nakts ietvaros arī Tukuma pusē aicinām baudīt izstādes, muzikālus priekšnesumus, kā arī arī gūt jaunus atklājumus, darbojoties muzejos radoši.
Sociālais uzņēmums "Neredzamā Pasaule" piedalās šī gada Muzeju naktīs ar īpašu piedāvājumu, piedāvājot unikālu ekskursiju pilnīgā tumsā ar 15% atlaidi
Šo sestdien, 18. maijā, ar 20. jubilejas “Līvas ciema svētkiem” krāšņi vērsies simboliski vārti vasaras sezonai Liepājā.
Sakarā ar paplašināšanos,meklējam kolēģi savā draudzīgajā kolektīvā, visas soc. garantijas, draudzīgs kolektīvs un interesants darbs,sūti CV
Sestdien, 18. maijā, Liepājā starptautiskās akcijas “Muzeju nakts” programmā paredzēti vairāki muzikāli priekšnesumi.
Esi aicināts svinēt Bauskas pilsētas un novada svētkus kopā! Foto:N.Veiss
17. un 18.maijā aicinām uz Gaujas plostnieku svētkiem, kas šogad norisināsies 27. reizi ar skaistu nosaukumu “Šūpo, Gauja, pāri krācēm straujām…”.
Skaisti,jo skaisti ir saplaukuši ceriņi.Ir laiks doties baudīt šo dabas brīnumu. Pa ceļam iegriezīsimies ZS Līcīšos, tējas degustāciju baudīsim,25.05.24,27 EUR (EUR 27 | 20.05.2024)
18.-19. maijā plkst. 10.00 Valmiermuižas stallī norisināsies Jāšanas sporta sacensības “Valmiermuižas pavasaris 2024”.
Lapmežciemā kafejnīcā "Nostalgy" maijā sākas grilešanas sezona. Brauc ciemos!
“Eiropas Muzeju nakts” ietvaros Alūksne aicina apmeklēt muzejus un ekspozīcijas, kas būs atvērti līdz pat pusnaktij! Ieeja- bez maksas.
Ierašanās no plkst. 18:30, vakariņu sākums plkst.19.00. Cena no personas 65,00 Eur, iekļaujot bagātīgas vakariņas. Vairāk info www.hercogi.lv (EUR 65 | 23.05.2024)
18. maijā aicinām ieplānot ciemošanos Cēsu novada muzejos! Šī gada Muzeju nakts ietvaros vairāk nekā 15 novada muzeji un apskates vietas ciemos gaidīs ikvienu interesentu.
Ģimenēm ar bērniem draudzīgas, gaumīgas, labiekārtotas mājiņas Mērsragā www.ragakrasts.lv
Visas vasaras garumā, katru trešdienu gardēžu pasākumi angļu valodā. Gatavo kopā ar šefpavāru Mūsdienu Latvijas garšas. Gan individuāliem viesiem, gan grupām. (EUR 79 | 22.08.2024)
Godinot Bībeles tulkotāju Ernstu Gliku 370. gadskārtā un svinot Bībeles tulkojumam 330 gadus, Alūksne aicina uz “Glika dienām”!