21. jūnijs vēsturē: Tiek svinēti vasaras saulgrieži - skatīt portālā

Lai arī ierasts par saulgriežiem uzskatīt Līgo nakti, patiesībā astroloģiskie saulgrieži iekrīt nedaudz ātrāk - naktī no 21.jūnija uz 22.jūniju. Tieši šis ir posms, kad daba ir pilnbriedā un gatava mums dāvāt visu to labāko, ko ir sarūpējusi. Tiek uzskatīts, ka šī ir labākā diena gadā, lai vāktu ārstniecības augus gan veselības uzlabošanai, gan enerģijas iegūšanai, jo tie visa gada garumā saglabā savu maģisko dziedinošo spēku - tās spēj vairot veselību, skaistumu un labsajūtu.

Šodiena būs garākā diena gadā, kur tumsa iestāsies apmēram pusstundu pirms pusnakts, bet atkal gaišs būs uz pulksten 4:30, kad atkal saule lēks. Tas nozīmē, ka atkarībā no mākoņu daudzuma dienas garums būs gandrīz 18 - 19 stundas.

Protams, lai arī Latvija nav tik liela, bet ir laika atšķirības starp saules lēkšanu un rietēšanu var būt gandrīz 28 minūtes - vispirms saule lēks Latvijas Ziemeļaustrumos, bet visvēlāk - dienvidrietumos - Liepājas pusē.

Diemžēl, pēc vasaras saulgriežiem naktis pakāpeniski kļūst arvien garākas, bet dienas - īsākas.

Vasaras saulgriežos latvieši svin Jāņus. Tie ir vislatviskākie svētki, un tos maz ietekmējušas svešas vēsmas. Cilvēki ticēja, ka tikai līdz Jāņiem plūktajām zālēm ir dziedniecisks spēks. Jāņos plūktos pīlādža zariņus sasēja slotiņā, izžāvēja un lietoja bērna apkvēpināšanai, ja tas bija slims vai nobijies, kad kāda ļauna acs to bija nolūkojusi.

Ko dara Saulgriežu dienā pēc senlatviešu tradīcijām?

• Vīri sagādā bērzu meijas, kādu pīlādžzaru un ozolzarus vainagiem, gatavo trejus vārtus (Saules pavadīšanai, sagaidīšanai un jāņubērniem), ugunskuru (stateniski vai akas veidā).

• Sievas lasa jāņuzāles, ar meijām un jāņuzālēm pušķo pagalmu, istabas stūrus, galdu, durvis, gultas, apsprauž laukus, dārzus, kūtis. Pie visām ieejām liek dadžus un nātres. Uz grīdas kaisa sasmalcinātas kalmes.

• Vij zāļu vītnes (daudz), pin vainagus visiem svētku dalībniekiem, vīriem no ozola zariem, sievām no trejdeviņām zālītēm.

• Sagatavo pērnos vainagus dedzināšanai ugunskurā.

• Vāc dziedinošas zāļu tējas. Griež pirtsslotas.

• Uzsāk līgot un dziedāt Jāņu dziesmas. Aplīgo cits citu, dod cits citam jāņuzāles. Aplīgo dažādas mājas vietas, lietas un dzīvniekus, appušķo māju ar jāņuzālēm, uzliek vainagus akai, kūtij, pirtij. Apstaigā, aplīgo, pušķo dārzus, laukus un pļavas.

• Pulcējas pie dižākā ozola, apdzied un rotā to.

• Dzied Saules pavadīšanas dziesmas.

•     neprecētās meitas met trejdeviņu ziedu vainagu ozolā vai ābelē. Cik reižu tas nokrīt, tik daudz gadi jāgaida līdz kāzām.

•     meitas nopin 2 zīlējamos vainagus sev un puisim, palaiž ūdenī un skatās, kuri vainagi sapeld kopā.

•     meitas iet "spīganās” vai "raganās” – plikas satinas palagos, vaļējiem matiem, skraida un ļaujas noķerties tieši īstajam.

•     Saulgriežu naktī iet peldēties, lai būtu stiprs un vesels. Brien un vārtās pa rasu, To savāc ar dvieļiem, glabā pudelītēs un izmanto dziedniecībā.