8. maijs vēsturē: Eiropieši atklāj Misisipi upi ASV - skatīt portālā

Misisipi upe burtiskā tulkojumā nozīmē "lielā upe" un "ūdeņu tēvs", un ne velti tai ir šāds nosaukums - tā  ir viena no lielākajām un garākajām pasaules upēm un otra lielākā upe Amerikas Savienotajās Valstīs. Upes garums ir 3776 km, atpaliekot tikai no Misūrī upes, kas veido pieteku Misisipi.

Pēc šo upju baseina atklāšanas 1541.gada 8.maijā, tā ātri vien kļuva par nozīmīgu tirdzniecības punktu un savas pozīcijas tā nav atdevusi arī gandrīz 500 gadus pēc tās atklāšanas - šobrīd upe ir viens no noslogotākajiem upju ceļiem pasaulē. Latviešiem ļoti labi zināmajos amerikāņu rakstnieka Marka Tvena darbos darbība notiek tieši pie Misisipi (slavenākie darbi ir "Toma Soijera piedzīvojumi" un "Haklberija Fina piedzīvojumi").

Upi atklāja spānis Ernando de Soto, kas bija pirmais eiropietis, kas devās iekšā Ziemeļamerikas kontinentā. Jau 1939.gadā de Soto bija atklājis Floridu un drīz pēc tam Floridu pasludinājis par Spānijas īpašumu. Viņš arī bija pirmais, kas devās pāri Apalaču kalniem, kur vēlāk arī ieraudzīja Misisipi upē notiekošos plūdus. Aptuveni gadu pēc sava atklājuma, de Soto nomira no drudža.

Pati upe atrodas Amerikas Savienoto Valstu centrālajā daļā starp Klinšu kalniem un Apalačiem un plūst caur desmit ASV štatiem. Plūdu laikos upes caurtece palielinās līdz pat divām reizēm un šajā laikā bieži rodas arī plūdi. Upes baseins aizņem 1/8 Ziemeļamerikas kontinentu.

Lielākās pilsētas, kas atrodas Misisipi krastos ir Mineapolisa, Sentluisa, Memfisa, Batonrūža un Ņūorleāna.