25. aprīlis vēsturē: Portugālē tiek atzīmēta Atbrīvošanās diena - skatīt portālā

Portugālē no 1932. gada līdz 1968. gadam pastāvēja premjerministra Salazara diktatūra. 1933. gadā viņš izveidoja jaunu Portugāles valsts modeli, kas ar nosaukumu Estado Novo (Jaunā valsts) turpināja pastāvēt arī pēc viņa slimības un nāves 1970. gadā.

Jaunais premjerministrs Marselu Kaetano bija sens Salazara politiskais līdzgaitnieks un režīma būtībā nekādas liberālas izmaiņas neveica. 1973. gada 28. oktobra parlamenta vēlēšanas joprojām piedalījās tikai kandidāti no vienīgās valstī legālās partijas.

Lai arī Salazaram bija izdevies nostabilizēt haotiskās Portugāles finanses un panākt ievērojamu ekonomikas izaugsmi, Portugāle 1973. gadā bija nabadzīgākā Rietumeiropas valsts. Lai arī tai joprojām piederēja kolonijas Angolā, Mozambikā un citur, Portugāle nespēja izmantot šajās valstīs atrodamos dabas resursus valsts labklājības celšanai. Lai apspiestu 1960to gadu sākumā kolonijās sākušos nacionālās atbrīvošanās karus, valsts tērēja ievērojamus finanšu un cilvēku resursus.

Neapmierinātība ar situāciju valstī un Portugāles koloniālo karu noveda pie opozīcijas veidošanās armijā, kuras virsnieku korpuss no personīgās dienesta pieredzes izprata koloniālo karu bezjēdzību.

Šie faktori radīja pozitīvu augsni revolūcijai, ko vēlāk nodēvēja par "neļķu revolūciju". Tā notika 1974.gada 25.aprīlī. To jau pirms 25.aprīļa sāka plānot vidējā līmeņa virsnieki, kas bija neapmierināti ar koloniālo karu un politisko situāciju valstī. Pulkvedis Vasko Gosalvišu, majori Melu Antunišu un Vitoru Alvišu izstrādāja kustības politisko programmu, bet artilērijas kapteinis Otelu Karvalju izstrādāja sacelšanās militāro plānu. 18. aprīlī tika pieņemts lēmums par sacelšanās sākumu 25. aprīlī. Revolucionāriem uzticību solīja galvenokārt armijas daļas un militāro skolu audzēkņi, tāpēc dumpinieki plāno, ka kaujas pret režīmu varētu ilgt pat vairākas nedēļas. 22. aprīlī slepeni tiek izplatītas norādes, ka par sacelšanās sākumu naktī no 24. uz 25. aprīli radiostacijas signalizēs, atskaņojot divas dziesmas. Sacelšanās sākums nolikts uz 3.00 naktī.

4.20 naktī tehnikas un armijas vienības no savām bāzēm sāk doties uz Lisabonu, kur ieņem privātu radiostaciju un pārraida Uzsaukumu #1, kurā aicina portugāļus saglabāt mieru un palikt savās mājās, aicina pārējos armijas un policijas spēkus neiesaistīties cīņās, lai nevajadzīgi neizlietu portugāļu asinis. Pēc tam radio sāk atskaņot režīma aizliegtās dziesmas.

1974. gada 15. maijā tika izveidota pirmā Pagaidu valdība, kurā bez virsniekiem iekļauti arī sociālistu un komunistu pārstāvji.

Neļķu revolūcija bija pēdējā militārā sacelšanās Rietumeiropā, kā arī tā iezīmēja Vidusjūras valstu demokratizēšanos – Pulkvežu režīms Grieķijā un Francisko Franko režīms Spānijā krita nākamā gada laikā.