30. maijs vēsturē: Zaudējusi karu, 1848.gadā Meksika par 15 miljoniem ASV dolāru atdod teju pusi savas teritorijas - skatīt portālā

Šis līgums, kas paredz Meksikas teritoriju (teju puses) nodošanu Amerikas Savienotajām Valstīm - respektīvi 2 ASV štatu (Ņūmeksika un Kalifornija), kā arī daļas no 4 citiem ASV štatiem (Nevada, Jūta, Arizona un Kolorado) – tika parakstīts 1848.gadā, noslēdzoties Meksikas – Amerikas karam.

Meksikas – Amerikas karš aizsākās divus gadus iepriekš, 1846.gadā, kad ASV, pēc Teksasas štata aicinājuma, anektēja Teksasas štatu. Līdz šim brīdim Meksika šo štatu uzskatīja par savu teritoriju. Meksikas iebildumu un militārās pretestības dēļ, tajā pašā gadā ASV iebruka Meksikā, savukārt 1847. gada septembrī krita galvaspilsēta Mehiko un nākamā gada 2. februārī Meksika bija spiesta noslēgt miera līgumu, atdodot ASV jau minētās teritorijas (to starpā Teksasu, un jau minētās mūsdienu Kaliforniju, Nevadu, Jūtu, Arizonu, Ņūmeksiku, kā arī daļu Kolorado un Vaiomingas). Vēl divdesmit gadus vēlāk - 1867. gadā ASV no Krievijas impērijas iegādājās Aļasku un sāka to apgūt.

Šis karš starp Meksiku un ASV bija pirmais karš ASV vēsturē, kur tā karoja ārpus savas teritorijas. Viens no iemesliem, kāpēc ASV uzvarēja, bija tas, ka Meksika šajā laikā bija politiski nestabila un sadalīta. Kā viens no papildu iemesliem, uzsāktajai karadarbībai, tiek minēts tas, ka Kalifornijas štatā pāris dienas pirms kara sākuma tika atrasts zelts.

Kopumā karā bojā gāja aptuveni 25 tūkstoši meksikāņu un divas reizes mazāk – 13,300 amerikāņu karavīru.

Šobrīd Meksikas teritorija sastāda gandŗīz divus miljonus kvadrātkilometru (1 972 550) un tajā dzīvo aptuveni 120 miljoni iedzīvotāju. Tās bijušajās teritorijās (ASV pievienotajos štatos un štatu daļās) arī dzīvo aptuveni 100 miljoni iedzīvotāju, kas nozīmē - ja ASV nebūtu pēc kara pievienojusi šīs teritorijas, Meksika būtu divas reizes lielāka.