25. jūnijs vēsturē: Madagaskara svin savu neatkarības dienu

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.25

26. jūnijā neatkarības gadadienu atzīmē valsts ar ievērojamu dzīvnieku pasauli un tādu  tradīciju dažādību, kas varētu piesaistīt jebkuru tūristu  - Madagaskara.

Madagaskara ir demokrātiska unitāra parlamentāra republika. Valsts galva ir prezidents, ko uz 5 gadiem ievēl vispārējā balsošanā. Likumdevējs – divpalātu parlaments, ko veido Nacionālā sapulce (160 deputāti) un Senāts (100 deputāti). Tos uz 4 gadiem ievēl pēc teritoriālā principa.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vaboles muižas parks

Vaboles parks ir veidots kā ainavu jeb angļu stila grāfu Plāteru-Zībergu pusmuižas parks (19. gs.).

TAKA

Izpildvara ir valdībai un premjerministram, kuru prezidents nozīmē no parlamenta piedāvātiem kandidātiem. Administratīvi valsts dalās sešās provincēs "faritani". Madagaskarā ir divas oficiālās valodas – merinu (malagasiešu valodas dialekts) un franču. Taču tūrisma nozarē ļoti izplatīta ir arī angļu valoda.

Pirmie iedzīvotāji, austronēzieši, salā ieradās starp 350. gadu p.m.ē. un 500. gadu mūsu ērā. Tie ieradās kanoe laivās no Borneo. Ap 1000. gadu tiem pievienojās Bantu pārceļotāji, kas ieradās no Āfrikas pāri Mozambikas šaurumam. Laika gaitā Madagaskarā ieradās arī citas etniskās grupas, kas deva ieguldījumu tagadējā Malgašu kultūrā. Šobrīd iedzīvotāju skaits ir aptuveni 17,5 miljoni. Lielākā daļa no tiem (90 %) ir malgaši (malagasieši, malajiešu valodas grupa), kurus pārstāv 19 dažādas cilšu grupas (merina, hova, betsileo, tsi-miheti, sakalave, antaisaka u.c.). Madagaskarā dzīvo arī cilvēki no Eiropas, Āfrikas, Āzijas un Indijas okeāna salu valstīm.

Īpaši interesanta tūristiem varētu likties valsts flora un fauna. Tā kā Madagaskaras sala bija izolēta no pārējās pasaules, tad liela daļa šajā zemē sastopamo dzīvnieku un augu nav nevienā citā pasaules malā. Šeit dzīvo   vairāk kā 50 sugu lemuri, t.sk., slavenie indri, Aye-Aye lemūri, tenreki, 7 endēmas cibetkaķu sugas, endēmi krokodilu veidi, retas šaurmutes vardes, gekoni, vairākas reliktas iguānu formas, daudz sliņķu un hameleonu, kā arī ķirzakas, zušveidīgas čūskas, boa un vairāk kā 50 endēmas putnu sugas. Kā arī dažādās Madagaskaras vietās lemuri ir svēti dzīvnieki un tie tiek aizsargāti. Dažviet ir arī mīti, kas runā par kādu saistību starp cilvēkiem un lemuriem, visbiežāk minot tieši kopīgu izcelšanos.

Madagaskarā aug arī dažādi medicīniskie augi, kas var palīdzēt ārstēt dažādas slimības. Piemēram, Hodžkina slimību, leikēmiju un dažādus vēža paveidus ārstē ar vinblastīnu un vinkristīnu, kas sastopams Madagaskaras kapmirtē.

Ikvienam, kas dodas uz Madagaskaru noteikti jānobauda arī šīs zemes tradicionālie ēdieni.  Tie bāzējas uz vietējo tautu, kas galvenokārt cēlušās no Lielajām Zunda salām un Āfrikas, mantojusi malajiešu un āfriāņu kulināro tradīciju raksturīgās līnijas. Virtuves pamatā ir rīsi visās iespējamās kombinācijās ar dažādām piedevām – gaļu, sieru, augļiem, jūras produktiem un, protams, mērcēm un garšvielām. Lielākoties rīsu ēdieni līdzīgi "Āzijas radiniekiem", bet raksturīga ir lielā zaļo dedzinošo piparu daļa, kurus šeit pievieno gandrīz jebkuram ēdienam.

Salīdzinājumā ar blakus esošajām Āfrikas valstīm, Madagaskarā gaļu lieto daudz. Galvenokārt, ēd zebu antilopes. Tās speciāli audzē govju vietā, kuras vietējam klimatam īsti nevar pielāgoties. Ir vērts nagaršot uz oglēm ceptu zebu fileju vai fileju tomātu – ķiploku mērcē, kā arī cūkgaļu ar maniokas lapām, zušus ar tomātiem un sīpoliem, gaļas ragu ar tomātiem un garšvielām, garas strēmeles ar kūpinātu žāvētu vai kaltētu gaļu, uz iesma cepta gaļu, ar manioku sautētu liellopa vai cūkas gaļu, zosu aknas, grilētas vistas ar banāniem un kukurūzu ar vistu.