Kādēļ Lieldienu simbols ir ola?

Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.03.31

Ola ir dabas radīts ietvars jaunai dzīvībai. Tā ir noslēpums, burvestība, ārstniecisks līdzeklis, barība un zīme, bet visā pasaulē - izplatīts Lieldienu svinību simbols.

Ola ir neatņemams svinību atribūts gan uz kristiešu, gan pagānu svētku galda. Un ne tikai. Notiek arī sišanās ar olām, to ripināšanas sacensības un dižošanās ar skaistāk izkrāsotajām olām. Kāpēc pavasara lielāko svētku simbols ir ola?

Raksts turpinās pēc reklāmas

Koncerts “Vidū saule ritināja” Trikātā

13. jūnijā 19.30 Trikātas pilskalnā notiks koncerts “Vidū saule ritināja”, kurā uzstāsies amatiermākslas kolektīvi. Pēc koncerta balle ar grupu "Zelta kniede".

EUR 3 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Lai gan šodien retais vairs tic olai kā zīmei vai noslēpumam, tās simboliskā nozīme ir saglabājusies. Pirms olu sāka cieši saistīt ar kristīgajām Lieldienām, to godināja daudzos ar pavasara atnākšanu saistītos rituālos. Piemēram, romieši, galli, ķīnieši, ēģiptieši un persieši olā saskatīja Visuma simbolu. Ola pagāniskajā tradīcijā simbolizē saules atgriešanos un auglību, bet kristīgajā pasaulē olas simboliskā nozīme saistīta ar cilvēka atdzimšanu.

Slavenākās Lieldienu olas ir somu zeltkaļa un juveliera Pētera Karla Faberžē radītās. 1883. gadā Krievijas cars Aleksandrs pasūtīja Faberžē īpašu Lieldienu dāvanu savai sievai carienei Marijai. No zelta un dārgakmeņiem veidotā Faberžē ola tā sajūsmināja carieni, ka cars pasūtīja Faberžē uzņēmumam pa olai uz katrām Lieldienām. Šo tradīciju turpināja arī Aleksandra dēls cars Nikolajs II.

Būtībā ola ir tik pilnīgs veidojums, ka visas tās īpašības nav atklātas vēl šodien. Visredzamākā olas īpašība ir tās neticamā mehāniskā izturība pret spiedi, kuru nodrošina tieši olas forma. Ne velti šo neparasto formas stiprību cilvēki iemiesojuši daudzās tehniskās konstrukcijās, īpaši – baznīcu velvēs un velvju tiltos.

Ar olām Lieldienās saistītas daudzas tradīcijas un rotaļas. Kristīgās tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām.

Raksturīgākā Lieldienu tradīcija latviešiem un arī citām tautām ir olu krāsošana. Latvju dainās gan nav pārliecinošu norādījumu par olu krāsošanas ieražu senatnē, tāpēc var secināt, ka olu krāsošana ieviesusies jaunākos laikos. Vairākums dainu runā par zelta, sudraba un baltām olām. Zelta olas, Lieldienām atnākot un aizejot, attēlo Saules gaitu debesīs.

Visatraktīvākā Lieldienu tradīcija ir sišanās ar olām, bet galvenā Lieldienu spēle ir olu ripināšana. Senatnē olas ripināja pa ziemājiem, lai labība labāk augtu, pa tuvinieku kapu kopiņām (austrumslāvi). Ripināja pa slīpni – tas, kura ola piedūrās citai, to ieguva (Francija). Olas ripināja no uzkalna (Skandināvija, Čehija, Slovākija). Spēlējot olu kaujas divās komandās, centās saplēst pretinieka olas (Nīderlande, Beļģija).