Travelnews.lv sveic lasītājus un sadarbības partnerus Jāņu dienā!

BalticTravelnews.com | 2024.06.23

Jāņa bērni satecēja

Zaļas birzes maliņā.

Te uguņi, tur uguņi,

Jāņa taure atskanēja

/Latviešu tautasdziesma/

Vasaras saulgriežos, kad pēc gada garākās dienas seko gada īsākā nakts, latviešu tauta svin tradīcijām bagātos svētkus – Jāņus. Latvijā Līgo un Jāņi ir svinēti jau kopš seniem laikiem, un, lai arī nomainījušās neskaitāmas paaudzes, tie vēl joprojām ir vieni no populārākajiem svētkiem.

Līgo svētkos mēs vairāk kā jebkad apjaušam to, ka esam latvieši ar stiprām saknēm un nemainīgām tradīcijām. Kopš Līgo svētku pirmsākumiem ir pagājis laiks, tomēr mēs vēl joprojām Jāņos steidzam pamest pilsētu bruģētās, putekļainās ielas un ar saviem mīļajiem pulcējamies meijām rotātās lauku sētās un reibinoši smaržojošās ziedu pļavās, lai pašu dziedātu dziesmu pavadībā baudītu pašu sietu ķimeņu sieru, māla krūkās ielietu alu, iekurtu visgaišāko ugunskuru, meklētu papardes ziedu un ar trejdeviņu zāļu vainagiem galvā visā pilnībā izbaudītu gada īsāko nakti, dabas varenību un savas tautas ciešo saikni ar to. 

Lai arī patiesībā gada īsākā nakts ir starp 21. un 22. jūniju, liela daļa saulgriežus sāk svinēt 23. jūnija vakarā un turpina to darīt arī vēl 24. jūnijā. Šo svētku būtība ir daudzināt auglību, ražīgumu, dzīvību, brīdi, kad saule ir visaugstāk debesīs un dot svētību sev pašiem un visam, kas apkārt. Kopš senču laikiem mēs priecājamies par brīdi, kad dzīvība ir tās visaugstākajā punktā, bet mēs paši esam tik tuvu dabai, ka caur augiem, dzīvniekiem un visa, kas mums ir apkārt, burtiski varam sajust tās enerģiju plūstam arī savās dzīslās.

Līgo svētki nav tikai alus dzeršana vai sēdēšana pie ugunskura – ikviens latvietis zina, ka tie ietver daudz tradīciju, kuras izkopuši jau mūsu senči, un kuras cauri laiku griežiem saglabājušās arī mūsdienās. Piedāvājam tradīciju sarakstu, lai svētkos pagūtu atjaunot savas zināšanas un pilnvērtīgi piedalīties vasaras saulgriežu un dzīvības cildināšanā:

Jāņu mielasts

Līgo svētkos nekādi neiztikt bez ķimeņu siera un alus. Agrāk ticēja, ka tad, ja saimniece pati nesies sieru, viņas govis piemeklēs kāda slimība, bet ja saimnieks nebrūvēs alu, viņam būs nabadzīga miežu raža. Jāņu siers, kuram ir jābūt apļa formā, simbolizē sauli, savukārt alus liecina par ražību.

Jāņuzāļu lasīšana

Kā ticēja senie latvieši, Līgo vakarā plūktām zālēm piemīt dziednieciskas un pat maģiskas spējas, un tās nodrošina cilvēku, mājlopu un lauku auglību.

Par Jāņu zālēm sauc visus lakstaugus, taču īpaši tiek izceltas madaras, āboliņš, papardes, magones, rudzupuķes, margrietiņas, vībotne. Jāņu zāles pin vainagos, kā arī ar tām izrotā istabas, sētu un pagalmu.

No kokiem rotāšanai derīgas ir bērza meijas un ozola zari.

Jāņu vainagu vīšana

Līgo svētku vakarā meitas un sievas dodas pļavās, lai lasītu zāles, ko iepīt vainagā. Vainaga aplis, tāpat kā Jāņu siers un Jāņuguns, simbolizē sauli, bet pats vainags, ko jātur galvā visu līgošanas laiku, ir dabas svētības, skaistuma, spēka un mūžības simbols.

Vainagu sievietēm un meitenēm ir jāpin no trejdeviņām puķēm un zālēm, jo tad tas atvairīšot nelabvēļus, kā arī pasargāšot no nelaimēm un slimībām, savukārt vīriem un puišiem vainagu jāveido no varenā ozola zariem.

Jāņu vainagu ir ieteicams pīt pašam, nevis pirkt no kāda cita, jo tikai tad tam piemitīs maģiskais spēks, kam ticējuši senie latvieši. Vainagu pīšanas laikā ir jāklusē un jādomā labas domas gan par sevi, gan par mīļajiem cilvēkiem, gan valsti, kurā dzīvo, jo tad vainagā iepītās vēlmes materializēsies.

Pirts kurināšana

Vēl viena Līgo svētku tradīcija ir pirts kurināšana, jo mūsu senči ticēja, ka tādējādi cilvēks attīra savas domas, sagatavojas svētkiem. Pirts tiek kurināta, ka visi lielie darbi ir pabeigti un atliek tikai nomazgāties.

Pirtiņu ir jārotā ar zālītēm un meijām, tāpat ir būtiski, kādu slotiņu izvēlas pēršanai. Piemēram, bērzu slotiņa atpūtinot miesu, dod spēku, kadiķu slotiņa atbrīvo no visa nevēlamā, bet ozola slotiņa dara skaidrākas domas.

Ugunskurs

Jāņi nav iedomājami bez ugunskura dedzināšanas – no laiku gala Līgo ugunis degtas gan kalnu galos, gan uz zemes, gan uz ūdeņiem. Pēc tradīcijām, ugunkuru, kas arī ir saules simbols,  būtu jāaizdedzina tad, kad norietējusi saule. Kad saule lec, tam būtu jau jādziest.

Ugunskurā Jāņu naktī tiek mesti pagājušajā gadā pītie vainagi, pēc kuru degšanas stipruma tiek lēsts, cik labs iepriekšējā gada garumā bijis cilvēks, kam vainadziņš piederējis. Tāpat tajā met dažādas zālītes, tā ugunij dodot spēku un svētību.

Līgošana jeb Jāņu dziesmu dziedāšana

Viens no Līgo svētku nozīmīgākajiem rituāliem ir apdziedāšana jeb aplīgošana. Jāņu bērni Līgo svētkos aplīgo cits citu, tā simboliski veicinot auglības rašanos, atjaunojot dzīvības spēkus un uzliekot aizsardzību sētai vai mājai, kurā tiek līgots. Senākos laikos ticēja, ka ar līgo dziesmu dziedāšanu latvietis attīra sevi, no savas dvēseles izskalojot visu nevajadzīgo, tajā skaitā, arī ikdienas rūpes un raizes.

Līgošana parasti tiek iesākta pēc saimes vakariņām un turpinās visas Jāņu nakts garumā līdz pat saules lēktam. Apdziedāšana var izpausties dažādos veidos. Piemēram, līgotāju priekšgalā var būt viena noteikta persona, kura zina visvairāk līgo dziesmu, uzņemas vadību un rituālā iesaista arī pārējos līgotājus, tāpat līgotāji var rīkot savā starpā dziesmu karus, sacenšoties dziesmu zināšanā un atjautībā. Meitas var aplīgot puišus, puiši meitas, ciemiņi saimniekus un otrādi – līgošanā ļauts iesaistīties ikvienam.

Papardes zieda meklēšana

Kā vēsta ticējumi, Jāņu naktī ar krāšņiem ziediem zied papardes. Līgotājam, kuram šo brīnumu izdodas atrast un ieraudzīt, tiek dota iespēja izzināt gan pagātnes, gan nākotnes noslēpumus, kā arī atrast laimi, jo piepildoties visas vēlēšanās.

Papardes ziedu var doties meklēt gan vienatnē, gan divatā ar kādu. Ja līgotājs dodas viens, tad, kā vēsta ticējumi, vispirms viņam būs jātiek galā ar dažādiem traucēkļiem no ļauno garu puses, un tikai tad, ja cilvēks būs drošs, tad ziedu varēšot ieraudzīt. Savukārt, ja papardes ziedu meklē divatā, jārunā par pavisam citu Jāņu nakts burvību – kā vēsta latviešu tradīcijas, auglības veicināšanas labad Jāņos tika atraisīta seksuālā enerģija, un latviešu šajā maģiskajā naktī ļāvās mīlas priekiem ne vien baudas dēļ, bet arī tādēļ, ka ticēja, ka ta veicinās visa apkārtējā auglību. Mūsdienās papardes zieda meklēšana visvairāk tieši saistās ar divu cilvēku kopīgiem laimes meklējumiem, ne tik daudz vairs seno ticējumu par papardes ziedēšanu.

Zīlēšana
Viens no izplatītākajiem veidiem, kā Jāņos tiek zīlēts, ir izmantojot uzpītos vainagus. Piemēram, lai noskaidrotu, cik gadu jāgaida līdz precībām, neprecētās meitas meta vainagu ozolā – cik reižu tas krīt lejā, tik gadi vēl jāgaida līdz kāzām. To, vai būs kāzas, var noskaidrot arī laižot pa straumi divus vainagus – ja tie saskaras, tad meita šogad izies par sievu. Savukārt, ja meita vainagu nopinusi no trejdeviņām zālēm, viņa sapņos redzēs savu nākamo vīru.

Mazgāšanās rīta rasā

Senie latvieši ticēja, ka Jāņu rītā rasai piemīt dziedinošs spēks, tāpēc pa to gan brida basām kājām (ticot, ka tad būs pastalās nauda), gan tajā vārtījās, lai iemantotu skaistumu.  Kā vēsta ticējumi, tie, kuri Jāņu naktī kaili rasā mazgājas, tiem visa gada garumā piemitīšot stiprums, skaistums un spēks.

Saules lēkta sagaidīšana

Līgo lielā mērā ir saulei veltīts rituāls, tāpēc ir ļoti svarīgi līgot līdz pat brīdim, kad aust saule. Jāņu nakts ir vasaras saulgriežu kulminācija, tādēļ šajā naktī nekādi nedrīkstot gulēt – kas gulēšot Jāņu nakti, gulēšot arī visu atlikušo gadu, turklāt, tas attiecas uz pilnīgi visiem.

Līgo svētki ir pilni misticisma, un ikviens zina, ka šajos saules un dzīvības godināšanas svētkos jāmeklē paparde, jāmazgā rasā seju un jāapdzied vienam otru. Piedāvājam iepazīties ar vēl dažiem Līgo svētku ticējumiem, ko ievērot, lai vēl vairāk izjustu maģiskās Jāņu nakts spēku:

  •  Pie Jāņu alus darīšanas nedrīkst laist klāt svešu cilvēku, savādāk alus nerūgst.

  • Jāņu naktī jāsviež ābelē ozola vainagu - cik reizes vainags krīt zemē, tik gadi vēl līdz precībām.

  • Cik tālu spīd liesmas no Jāņu ugunīm, tik tālu visi lauki paliekot auglīgi, un labība to gadu labi izdodoties.

  • Jāņu naktī vajag nopīt divus vainadziņus un pusnaktī aiziet uz upi un iemest; ja vainadziņi saplūst kopā, tad izved tautās, ja nesaplūst, tad neizved.

  • Jāņu vakarā laukā, kur aug kāposti sprauž liepu zarus, lai mīksti kāposti izaugtu, bet rudzos - ozolzarus, lai cieti zari. Pie vārtiem liek pīlādzi, lai sātans netiek iekšā, bet pie kūts - mežrozes, lai raganas netiek govis slaukt. Savukārt, ēkas dekorē ar pīlādža zariem, lai pērkons nespertu.

  • Jāņos lopi pusnaktī runājot par cilvēku likteni.

  • Ja grib visu zināt, kas pasaulē notiek, Jāņu naktī jāsargā papardes zieds, kad tas pusnaktī uzzied, tas jānorauj, ar nazi jāiegriež rokā un rētā jāieliek zieds, pēc kam vaina jāaizdziedē; tad visu mūžu zinās, kas pasaulē notiek.

  • Uz slotas kāta Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tajā laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam.

  • Jāņu naktī vajag kailam apskriet lauku, tad labāk aug raža.

  • Jāņu vakarā saulei rietot jāizrauj paparde un sakne jāpārgriež šķērsām pušu, kāds burts tur iekšā salasāms, ar tādu sākas nākošā vīra vārds.

  • Ja Jāņu vakarā meita skatās ezerā, tad ūdenī var redzēt precinieka atspulgu.

  • Kad Jāņa nakti zirgus atstājot ganībās, tad ar tiem jājot lietuvēni un raganas.

  • Jāņu naktī jaunām meitām krustceļā jāvij vainadziņš no 9 šķiru puķēm. No katras šķiras jāņem 9 ziedi. Ar šo vainadziņu galvā jāiet gulēt. Kas sapņos vainadziņu noņems, tas apprecēs. 

  • Jāņos jālec pāri ugunskuram, lai vasarā odi nekož.

  • Jāņu naktī velnu varot redzēt, ja pliks stāvot vārtu starpā.

  • Jāņa naktī skrienot tāda pelīte ar zālīti mutē. Tā pelīte esot jānoķer un jāizņem tai zālīte no mutes. Ar to zālīti cilvēks varot palikt neredzams.

  • Kas Jāņu naktī redz papardi ziedam, var izteikt vēlēšanos - tā piepildīsies.

  •  Jāņu naktī meitai jānoģērbjas kailai un jāuzliek galvā rožu vainags. Kurš puisis meitu noķers, tas būs viņas nākamais vīrs.

Tūrisma ziņu portāls Travelnews.lv sveic svētkos un vēl katram no jums, dārgie lasītāji un sadarbības partneri, savu mīļoto cilvēku lokā sajust gada īsākās nakts maģiju! Pieskandināsim visus Latvijas nostūrus ar Līgo dziesmām un padarīsim šo vasaras nakti vēl gaišāku, sadedzot varenus ugunskurus! Līgo, līgo!

Avots: BalticTravelnews.com



Līgo svētki Ziemeļlatgalē

Līgo svētki Ziemeļlatgalē

Līgo svētku norises un svinēšana Balvu novadā - ar radošu darbošanos, teātra izrādēm, ugunskuriem, skanīgu "Līgo" un zaļumballēm.

Balvu TIC

Līgo laika lustes Tukuma pusē

Līgo laika lustes Tukuma pusē

Tukuma novads aicina ikvienu uz aizraujošiem pirmssvētku pasākumiem, kas ienesīs īstu svētku noskaņu.

Tukuma TIC

Pasākumi Zemgalē

Pasākumi Zemgalē

Ieplāno viesošanos Zemgalē, apmeklē pasākumus!

Zemgales Tūrisma asociācija

Imants Lancmanis. GLEZNAS.

Imants Lancmanis. GLEZNAS.

Rundāles pils muzeja direktora un gleznotāja Imanta Lancmaņa līdz šim vērienīgākā personālizstāde “Imants Lancmanis. GLEZNAS”.

Bauskas TIC

Brīvdabas koncerti Kāla ezera krastā

Brīvdabas koncerti Kāla ezera krastā

Heisā hopsā, esam sarūpējuši vasarai piecus - absolūti kapitālus koncertus. Tiekamies ezera krastā pie Madonas!

Madonas TIC

Pavasaris Salmeja ezera skatu tornī

Pavasaris Salmeja ezera skatu tornī

Salmeja ezera skatu tornis pavasarī vilina apmeklētājus ar elpu aizraujošu ainavu un dabas plaukstošo skaistumu.

Preiļu novada TIC

Izzini maršrutu: Bauska-Mežotne-Code

Izzini maršrutu: Bauska-Mežotne-Code

Šajā maršrutā ikvienam ir iespēja iepazīt gan senatnīgus parkus, gan baudīt mākslas un kultūras piedzīvojumus, kā arī aktīvi pavadīt laiku dabā.

Bauskas TIC

Roka dziesmu svētki Džūkstē

Roka dziesmu svētki Džūkstē

Koncertā piedalīsies tautā pazīstami un iemīļoti rokmūziķi un Tukuma novada ansambļi. Kuri tie būs? Sekojiet līdz...

Tukuma TIC

Svini vasaras saulgriežus latviskā garā

Svini vasaras saulgriežus latviskā garā

Izvēlies sev tīkamāko pasākumu, lai godinātu gada spēcīgāko nakti!

Bauskas TIC

Naktsmītnes Tavām brīvdienām

Naktsmītnes Tavām brīvdienām

Gaujas Nacionālajā parkā: no dabas ieskautiem kempingiem līdz brīvdienu mājām, no elegantām viesnīcām līdz karaliskām pilīm, muižām

EnterGauja

Orientēšanās Lubāna ezerā uz SUPa!

Orientēšanās Lubāna ezerā uz SUPa!

Neparastai vasarai piestāv ūdens prieki - 28. jūnijā piesakies uz aizraujošām orientēšanās sacensībām Lubāna ezerā.

Madonas TIC

Ieelpo pavasari Galēnu muižas parkā

Ieelpo pavasari Galēnu muižas parkā

Galēnu muižas parks pavasarī aicina apmeklētājus iegrimt mierpilnā dabas un mākslas saspēlē.

Preiļu novada TIC

Vasaras saulgriežu pasākumi Gaujas Nacionā

Vasaras saulgriežu pasākumi Gaujas Nacionā

Apvienojot senču tradīcijas ar Latvijas pirmatnīgās dabas burvību, arī šogad Gaujas Nacionālais parks piedāvā daudzveidīgus pasākumus.

EnterGauja

Smukums Tukuma apkārtnes dārzos.

Smukums Tukuma apkārtnes dārzos.

Tukuma pusē dārzu ir ne viens vien – gan rožu dārzs, gan peoniju dārzi, īrisu un košumdārzi. Čadīgākie saimnieki atver savu dārzu vārtus apmeklētājiem.

Tukuma TIC

Rundāles pils dārza svētki

Rundāles pils dārza svētki "Deja dārzā"

Visas dienas garumā svētku programmas centrā būs deja – no viduslaikiem līdz mūsdienām, īpaši izceļot dejas, kas bija populāras 18. gadsimtā.

Bauskas TIC

Preiļu muižas komplekss un parks pavasarī

Preiļu muižas komplekss un parks pavasarī

Izbaudi siltās dienas pastaigājoties Preiļu muižas kompleksa un parka plašajā teritorijā. Viss zied un zaļo!

Preiļu novada TIC

Ieelpo pavasari Kristus Karaļa kalnā

Ieelpo pavasari Kristus Karaļa kalnā

Vairāk nekā 220 koka skulptūras, kas attēlo Bībeles tēlus un ainas, harmoniski iekļaujas apmēram 20 hektāru plašā ainavā kopā ar dārziem un mākslīgajiem dīķiem.

Preiļu novada TIC

"Peoniju ziedu parāde 2025" Kalsnavā

Šogad “Peoniju ziedu parāde” būs īsti svētki!Atzīmējot 50 gadu jubileju, arborētums katru JŪNIJA sestdienu un svētdienu viesus iepriecinās ar koncertiem.

Madonas TIC

Ieelpo pavasari Pastaru vējdzirnavās

Ieelpo pavasari Pastaru vējdzirnavās

Pastaru vējdzirnavas ir vienīgās Latvijā rekonstruētās holandiešu tipa dzirnavas ar grozāmo vējtveres mehānismu.

Preiļu novada TIC

Saulgriežu STIRNU BUKS

Saulgriežu STIRNU BUKS

Abavas senlejas dabas parkā, sprigani un lecīgi kopā izbaudītu šī gada visgarāko dienu, bet novakarē kopīgu veiktu Uguns aizdegšanas rituālu.

Tukuma TIC

BalticTravelnews.com
+371 26551169
[email protected] -