Travelnews.lv redaktore: Latgales tūrisms starp izaicinājumiem un pozitīvajiem signāliem

Foto: BalticTravelnews.com | Autors: Ludmila Alampasu | 2026.06.08

Pēdējās nedēļas Latgalē daudziem ir bijušas nemierīgas. Gaisa trauksmes, dronu incidenti un nepārtrauktās ziņas par drošības situāciju pierobežā ir radījušas sajūtu, kas tūrisma nozarei ir īpaši jūtīga - nenoteiktību. Un tieši nenoteiktība tūrismā bieži nodara vairāk nekā pats notikums.

Pieejamā informācija par rezervāciju kritumu un atsevišķu pasākumu atcelšanu liecina, ka ietekme ir reāla. Tas nav pārsteigums, jo tūristi ir ļoti jutīgi pret drošības signāliem un bieži pietiek ar dažiem skaļiem virsrakstiem medijos, lai mainītos lēmumi par ceļošanu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

SĒLIJAS TAUTAS MĀKSLAS SVĒTKI SĒLIJA ROTĀ

18. jūlijā Augšdaugavas novada Ilūkstē notiks X tautas mākslas svētki “Sēlija rotā”.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka Latgale joprojām ir ezeru, cilvēku, tradīciju un viesmīlības reģions. Tieši tāpēc īpaši nozīmīgi kļūst pretējie signāli, kas palīdz atgūt līdzsvaru. Publiski izskanējusi jaunā Ministru prezidenta Andra Kulberga vēlme pavadīt brīvdienas Latgalē. Tas nav tikai politisks žests, tas ir uzticības signāls, ļoti cilvēcīgs signāls, ka šeit var justies droši.

Tāpat būtiska ir uzņēmēju un organizatoru rīcība. Piemēram, būvniecības konferences pārcelšana no Rīgas uz Krāslavu rāda, ka Latgale netiek atlikta vai izslēgta, bet tieši pretēji izvēlēta kā vieta, kur notiek profesionāli un nozīmīgi pasākumi. Tas ir spēcīgs signāls, jo konferences un biznesa notikumi bieži seko drošības uztverei vēl stingrāk nekā tūristi.

Arī Igaunijā pēc atsevišķiem dronu incidentiem pierobežā nav izskanējušas ziņas par būtisku tūrisma kritumu galvenajos galamērķos. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka incidents netiek pielipināts visai valstij kā identitāte.

Latgalē šobrīd izaicinājums ir cits, nevis tas, kas notiek realitātē, bet tas, kā tas izskatās no malas. Un šeit sākas emocionālā daļa, kas bieži ir svarīgāka par statistiku. Cilvēki atceļ braucienus nevis tāpēc, ka baidās no konkrēta riska, bet tāpēc, ka šķiet, ka tur notiek kaut kas neskaidrs.

Tāpēc šobrīd ir svarīgi ne tikai skaidrot situāciju, bet arī parādīt dzīvi. Ka Latgalē notiek konferences, ka cilvēki tur brauc atpūsties, ka kafejnīcās ir viesi, ka pasākumi notiek, ka reģions nav apstājies. Tas joprojām ir dzīvs, silts un cilvēcisks.

Šādos brīžos īpaši nozīmīgi kļūst arī simboliski žesti, gan amatpersonu klātbūtne reģionā, gan uzņēmēju lēmumi rīkot pasākumus ārpus ierastajiem centriem. Tieši tie palīdz sabalansēt uztveri un atjaunot uzticību.

Jo galu galā tūrisms nav tikai par drošību vai infrastruktūru. Tas ir par sajūtu. Par to, vai cilvēks, skatoties kartē uz Latgali, domā, ka tur ir interesanti un skaisti, nevis tikai, ka tur ir ziņas par incidentiem.

Šo sajūtu var atgūt, bet ne ar vienu paziņojumu. Ar klātbūtni. Ar dzīvi. Ar cilvēkiem, kas turpina braukt, rīkot, palikt un stāstīt, kā Latgale patiesībā izskatās.