Latgales tūrisma atklāta vēstule Latvijas Republikas prezidentam, Latvijas Republikas Ministru prezidentam...

Jelena Kijaško | 2026.05.25

Godājamais Prezidenta kungs, Ministru prezidenta kungs, ministru kungi un deputāti!

Raksts turpinās pēc reklāmas

Izbaudi vasaru

Padari savas brīvdienas vēl gaišākas līdz pat 15% atlaide automašīnu nomai - visas vasaras garumā! Piedāvājums spēkā līdz 27. jūlijam!

Europcar

Latgales Tūrisma asociācija vēršas pie Jums Latgales reģiona tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmēju, pašvaldību vārdā saistībā ar kritisku un strauji saasinājušos situāciju, kas šobrīd tieši apdraud Latgales ekonomisko stabilitāti, uzņēmējdarbības vidi un Latgales reģiona turpmāku attīstību.

Pēdējo nedēļu notikumi Latvijas austrumu pierobežā – atkārtoti bezpilota lidaparātu incidenti, regulāri gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumi, šūnapraides trauksmes paziņojumi, NATO iznīcinātāju aktivizēšana un publiskajā telpā dominējošā krīzes komunikācija – ir radījuši smagas sekas Latgales tūrisma nozarei. 2026. gada maijā vairākkārt tika izsludināti iespējamie gaisa telpas apdraudējumi Latgales novados, tostarp Ludzas, Krāslavas, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Augšdaugavas un Rēzeknes un Daugavpils pilsētās.

Šīs sekas jau ir katastrofālas, jo:
• ārvalstu tūristi un tūroperatori masveidā atsaka rezervācijas, jau šobrīd atteikto rezervāciju skaits sasniedz 60%;
• tiek atcelti korporatīvie pasākumi un skolēnu ekskursijas, piemēram, Siguldas novada pašvaldība ir izsludinājusi aizliegumu novada skolēnu grupām apmeklēt Latga;
• Latvijas iedzīvotāji izvēlas neapmeklēt Latgali drošības baiļu dēļ, kā rezultātā viesnīcas, viesu mājas, kempingi, restorāni un tūrisma objekti piedzīvo dramatisku rezervāciju kritumu tieši pirms vasaras sezonas (rezervāciju skaits salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu ir samazinājies jau par 40%).

Augstāk minētais rada priekšnoteikumus Latgales reģiona tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu bankrotam un/vai darbības apturēšanai un darbinieku atlaišanai.

Latgales tūrisma nozare šobrīd piedzīvo smagāko krīzi kopš pandēmijas laika. 2026. gada maija dati rāda krasu un satraucošu tūristu skaita samazinājumu salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. 2026. gada vasaras sezona Latgalē faktiski ir iznīcināta.

Viesnīcu, viesu māju un tūrisma objektu dīkstāve Latgalē nav tikai viena reģiona lokāla problēma. Tā ir ķēdes reakcija, kas tieši ietekmē vietējos mājražotājus, zemnieku saimniecības, sabiedrisko ēdināšanu, transporta pakalpojumu sniedzējus un reģiona nodarbinātību kopumā.

Mums ir stingra pārliecība, ka ekonomiskās stabilitātes uzturēšana Latgales pierobežā šobrīd ir nacionālās drošības jautājums. Tukša un ekonomiski novājināta pierobeža ir valsts mēroga risks. Tāpēc vietējo uzņēmēju noturēšana reģionā ir Latvijas stratēģiskā interese.

Tā kā šī ir nepārvaramas varas un valsts ārējās drošības konteksta radīta krīze, tās sekas uzņēmēji nevar novērst pašu spēkiem. Tāpēc pieprasām atbildīgajām ministrijām steidzami ieviest īpašus valsts atbalsta instrumentus, kas nodrošinātu Latgales tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu saglabāšanu reģionā:

1. Darba spēka nodokļu atcelšana: pagaidām atcelt darba spēka nodokļus līdz 2026.gada beigām.
2. Pieprasījuma stimulēšanu: Prasīt valdībai pieņemt lēmumu, lai valsts iestāžu, ministriju, valsts kapitālsabiedrību (Latvenergo, LVM utt.) un citu reģionu pašvaldību ikgadējie semināri, stratēģiskās plānošanas sesijas un nometnes prioritāri (vai pat obligāti noteiktā kvotā) tiktu rīkotas Latgales reģionā, valstij tādējādi subsidējot vietējo biznesu caur pakalpojumu pirkšanu.
3. Mērķdotācijas (granti) apgrozāmajiem līdzekļiem: Līdzīgi kā Covid-19 laikā vai energoresursu krīzē – kompensācijas mehānisms tiem Latgales reģiona uzņēmumiem, kuru apgrozījums drošības situācijas dēļ krities.
4. Krīzes komunikāciju: Latvijas investīciju un attīstības aģentūras koordinētu, LIAA un valsts finansētu iekšējā un ārējā tirgus kampaņu, kas kliedē mītus un apliecina, ka Latgale ir drošs un viesmīlīgs galamērķis.
5. Atkāpšanās no rezultatīvo rādītāju sasniegšanas projektos: valstiski noteikt 2026. gadā plānotos projektu rezultatīvo rādītāju atvieglojumus Latgales reģiona tūrisma un viesmīlības nozares uzsāktajos un uzraudzībā esošajos projektos (ALTUM, CFLA, LAD, LIAA u.c.), nepiemērojot soda sankcijas.

Latgale šobrīd nedrīkst kļūt par psiholoģiskā kara un ģeopolitiskās spriedzes ekonomisko upuri.
Mēs aicinām Latvijas valdību un valsts augstākās amatpersonas rīkoties savlaicīgi, lai nepieļautu uzņēmumu bankrotus, darbavietu zaudēšanu un ekonomisko aktivitāšu sabrukumu Latvijas pierobežā.

Šodien pieņemti lēmumi noteiks, vai Latgale saglabāsies kā dzīvs, ekonomiski aktīvs un drošs Latvijas reģions arī nākotnē.

Ar cieņu,

Latgales tūrisma asociācijas vārdā: Jeļena Kijaško, valdes priekšsēdētāja

LTA Valde:
Santa Šmite - Glempings “Million star hotel”
Rita Tērauda – viesu māja “Zaļā sala”
Nora Poiša – Lielbornes muiža
Gunārs Igaunis – Senlaiku mūzikas instrumentu un šmakovkas muzejs
Inese Martinkus – Preiļu pils restorāns
Maija Krasnā – Ārdavas muiža
Līga Kondrāte – Ludzas novada TIC vadītāja
Tatjana Kozačuka – Krāslavas novada TIC vadītaja
Rolands Gradkovskis – Augšdaugavas novada TIC vadītājs
Zane Praņevska – Preiļu novada TIC vadītāja
Ligita Harčevska – Rēzeknes novada TIC vadītāja
Mārīte Orniņa – LTA tūrisma koordinatore