Pētījums: vīrieši biežāk cenšas braukt ekonomiski

Marta Mackeviča | 2026.05.12

Neskatoties uz straujo degvielas cenu pieaugumu, ekonomiskas braukšanas paradumi Latvijā tikpat kā nav mainījušies. Jaunākie “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati rāda, ka 2026. gadā 70 % autovadītāju izmanto ekonomiskas braukšanas ieteikumus – tikpat, cik 2025. gadā. 51 % autovadītāju cenšas braukt taupīgi, izvairoties no straujiem paātrinājumiem un bremzēšanas – šis rādītājs gada laikā nav mainījies. Vēl 16 % ir iepazinušies ar ekonomiskas braukšanas principiem un cenšas tos ievērot, savukārt apmācības izgājušo īpatsvars ir samazinājies no 4 % līdz 3 %. Vienlaikus 30 % autovadītāju joprojām nepievērš uzmanību ekonomiskai braukšanai, kas norāda uz stabilu, bet problemātisku sabiedrības daļu. Satraucošas izmaiņas redzamas jaunāko autovadītāju vidū (18–29 gadi). Šajā grupā taupīgi braucošo īpatsvars samazinājies no 45 % līdz 33 %, bet to, kuri nepievērš uzmanību ekonomiskai braukšanai, pieaudzis no 37 % līdz 44 %. Tas norāda uz pieaugošu impulsīvas braukšanas īpatsvaru jaunākajā sabiedrības daļā.

“Ekonomiska braukšana nozīmē vienmērīgu un prognozējamu kustību plūsmā. Tā balstās spējā laikus novērtēt situāciju un izvairīties no liekiem manevriem. Ja autovadītājs uztur vienmērīgu ātrumu un ievēro distanci, tas samazina gan degvielas patēriņu, gan riskus satiksmē,” skaidro Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks.
Analizējot datus pa dzimumiem, redzams, ka vīrieši joprojām biežāk cenšas braukt ekonomiski – 53 % izvairās no straujiem manevriem, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 48 %. Vienlaikus sieviešu grupā iezīmējas polarizācija – pieaug gan to autovadītāju īpatsvars, kuras brauc taupīgi, gan to, kuras ekonomiskai braukšanai nepievērš uzmanību (35 %).

Raksts turpinās pēc reklāmas

23.augustā tiekamies Ilūkstes velomaratonā

23. augustā aicinām ikvienu uz Ilūksti, lai piedalītos un pavadītu svētdienu aktīvā gaisotnē.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem taupīgas braukšanas īpatsvars pieaudzis no 32 % līdz 46 %, iezīmējot straujāko uzlabojumu starp visām grupām. Citās vecuma grupās izmaiņas ir mērenākas – 40–49 gadu vecuma grupā ekonomiskas braukšanas paradumi saglabājas stabilā līmenī (neliels kāpums no 50 % uz 52 %), savukārt vecākajā grupā (60–74 gadi) vērojams neliels kritums, lai gan tajā joprojām saglabājas augstākais ekonomiskas braukšanas līmenis (66 %).

Dati liecina, ka ekonomiskas braukšanas situācija Latvijā kļūst arvien nevienmērīgāka. Kamēr daļa autovadītāju kļūst apzinīgāki, citās grupās vērojama pretēja tendence. Tas nozīmē, ka ar vispārīgiem komunikācijas pasākumiem nepietiek – nepieciešama mērķēta pieeja, īpaši jaunākajiem autovadītājiem.