Andris Kalniņš: Miljardi aizsardzībā, bet droni līdz Rēzeknei. Sekas jutīs visa ekonomika

Andris Kalniņš | 2026.05.08

Divi droni no Krievijas puses netraucēti ielidoja Latvijas teritorijā līdz pat Rēzeknei. Tika bojāta infrastruktūra un vairākās pašvaldībās drošības apsvērumu dēļ tika atceltas mācības. Šis nav tikai drošības vai militārs incidents. Tam ir ļoti nopietna ietekme arī uz ekonomiku, investīciju vidi un Latvijas starptautisko reputāciju. Viedokli pauž Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš. 

Pēdējos gados sabiedrībai nepārtraukti tika stāstīts par aizsardzības spēju stiprināšanu, “dronu sienu”, gatavību hibrīdapdraudējumiem un rekordlieliem ieguldījumiem aizsardzībā. Tāpēc šodien ir pilnīgi pamatots jautājums - kur ir rezultāts? Ja divi droni var netraucēti sasniegt Rēzekni, tad sabiedrībai ir tiesības prasīt skaidras atbildes un tiešu politisko atbildību no aizsardzības ministra.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ekskursija pa Karostas cietumu

Karostas cietumā ir iespēja doties ekskursijā gida pavadībā. Ekskursijas laikā var apskatīt cietumu, kas nav mainījies kopš cara laikiem un uzzināt tā vēdturi.

Liepājas reģiona TIB

Drošība un ekonomika ir cieši saistītas. Šādi incidenti tieši ietekmē to, kā Latviju vērtē investori, bankas, apdrošinātāji un starptautiskie partneri. Finanšu sektorā drošības riski tiek ļoti konkrēti iecenoti procentu likmēs, finansēšanas nosacījumos un apdrošināšanas izmaksās. Jo augstāks tiek uztverts risks, jo dārgāka kļūst nauda un piesardzīgāki kļūst investori. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem kļūst grūtāk un dārgāk piesaistīt finansējumu, attīstīt projektus, būvēt, paplašināt uzņēmumus un radīt jaunas darba vietas.

Tas īpaši ietekmēs uzņēmējdarbību Latgalē, kur investīciju piesaiste jau šobrīd nav vienkārša. Ja reģions sāk asociēties ar paaugstinātu drošības risku, uzņēmējiem kļūs vēl sarežģītāk saņemt finansējumu attīstībai un jauniem projektiem. Taču sekas būs jūtamas visā Latvijā, jo investori vērtē nevis atsevišķu pilsētu, bet valsts kopējo stabilitāti un spēju reaģēt uz apdraudējumiem.

Ietekme būs arī uz tūrismu un Latvijas tēlu ārvalstīs, īpaši šobrīd, tieši pirms vasaras tūrisma sezonas sākuma. Starptautiskajos medijos šādas ziņas izplatās ļoti ātri, un cilvēki redz vienkāršu virsrakstu - droni netraucēti ielido NATO dalībvalsts teritorijā. Tūrisma nozarē uztvere un emocionālā sajūta par drošību spēlē milzīgu lomu. Cilvēki, plānojot ceļojumus, izvēlas vietas, kur jūtas droši un stabili. Tas ietekmē gan ārvalstu tūristu plūsmu, gan starptautisku pasākumu organizēšanu, konferenču segmentu un kopējo Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā. Un šādas ziņas noteikti nepalīdz veidot drošas un stabilas valsts tēlu.

Šobrīd nepietiek ar tehniskiem komentāriem vai mierinošiem paziņojumiem. Sabiedrībai ir tiesības sagaidīt skaidras atbildes. Kur ir “dronu siena”? Kur ir rezultāts miljardiem eiro, kas pēdējos gados ieguldīti aizsardzībā? Un kāpēc atkal redzam situāciju, kur valsts nespēj novērst acīmredzamu apdraudējumu? Par šādu situāciju ir jābūt arī skaidrai politiskai atbildībai.