LEAB: elektroauto uzlādei Latvijā nevajag obligātu fizisku fiskalizāciju

Jānis Bekers | 2026.04.02

Latvijas Elektroauto biedrība (LEAB) uzskata, ka elektroauto publiskās uzlādes pakalpojumiem Latvijā nav nepieciešama obligāta fiziska fiskalizācija, ja darījumu uzskaite ir nodrošināma ar mūsdienīgiem, pārbaudāmiem un caurskatāmiem digitāliem risinājumiem.

LEAB pozīcija ir nepārprotama: valstij ir jānodrošina korekta darījumu uzskaite, bet tai nav pamata uzspiest elektroauto uzlādes nozarei fizisku fiskalizācijas modeli, kas rada nesamērīgas izmaksas un sadārdzina pakalpojumu gala lietotājam.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Sajūtu vakars pie jūras

Vasaras pilnbriedā, 20. jūnijā, kad jūra satiekas ar saulrieta ugunīgajām nokrāsām, Ventspils pludmalē ikviens aicināts piedzīvot sajūtu vakaru pie jūras.

Ventspils TIC

Šajā jautājumā LEAB pozīcija sakrīt ar Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) publiski pausto. KEM 31. martā norādīja, ka Valsts ieņēmumu dienesta prasības elektroauto uzlādes darījumu uzskaitei Latvijā ir stingrākas nekā Lietuvā, Igaunijā un daļā citu Eiropas valstu, un ka šāda pieeja var tieši paaugstināt uzlādes cenu. Tāpat ministrija uzsvēra, ka lokālu fiskālo ierīču izmantošana un sertifikācija radīs papildu izmaksas, kuras gala rezultātā segs elektroauto lietotāji.

“Latvijas Elektroauto biedrība piekrīt KEM paustajam, ka elektroauto uzlāde nedrīkst kļūt dārgāka birokrātisku prasību dēļ. Taču no nozares skatpunkta jāpasaka vēl skaidrāk – Latvijai nav vajadzīga obligāta fiziska fiskalizācija elektroauto uzlādes punktos. Ja darījumu uzskaite ir nodrošināma ar drošiem digitāliem risinājumiem, tad kases aparāta tipa pieeja ir novecojusi un nesamērīga,” uzsver Jānis Bekers, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis.
LEAB norāda, ka šobrīd Latvijā tiek virzīta pieeja, kurā elektroauto uzlādes operatoriem jāievieš obligātas fiskālās ierīces, nepaļaujoties uz IT balstītiem uzskaites risinājumiem. Tas nozīmē papildu investīcijas iekārtās, sertifikācijā un uzturēšanā, kas neizbēgami tiks iekļautas uzlādes cenā.

“Šis nav tikai tehnisks jautājums par uzskaiti. Tas ir jautājums par cenu. Jo vairāk birokrātijas un fizisku prasību, jo dārgāka uzlāde. Un beigās par to maksā lietotājs,” piebilst J. Bekers.

LEAB ieskatā nav pieļaujams, ka fiskalizācijas prasības no maksājumu karšu termināļiem nākotnē tiktu paplašinātas arī uz citiem elektroauto uzlādes norēķinu veidiem — tostarp lietotnēm un citiem digitāliem risinājumiem, jo tas vēl vairāk sadārdzinātu uzlādi, sarežģītu lietotājiem ērtus norēķinus un kavētu tirgus attīstību.

LEAB īpaši uzsver risku, ka šāda pieeja kavēs jaunu operatoru ienākšanu tirgū un bremzēs uzlādes tīkla attīstību reģionos. Arī KEM savā pozīcijā norādījusi, ka fiskalizācijas prasības var negatīvi ietekmēt mazāku un reģionālu uzlādes tīklu attīstību, tādējādi samazinot uzlādes pieejamību ārpus lielākajām pilsētām.

Latvijas Elektroauto biedrība aicina Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu un citas iesaistītās institūcijas pārskatīt pašreizējo pieeju un atteikties no obligātas fiziskas fiskalizācijas ieviešanas elektroauto uzlādes pakalpojumos.

LEAB ieskatā optimāls risinājums ir:
– korekta un auditējama darījumu uzskaite;
– digitāli, centralizēti un tehnoloģiski neitrāli risinājumi;
– lietotājam vienkārši un saprotami norēķini;
– uzlādes cena, kas netiek mākslīgi palielināta regulējuma dēļ.

LEAB uzsver: elektroauto uzlādes fiskalizācijai Latvijā jābūt digitālai un samērīgai, nevis fiziski uzspiestai un birokrātiski smagnējai. Pretējā gadījumā Latvija riskē zaudēt gan investīcijas, gan konkurētspēju Baltijas mērogā, gan arī palēnināt elektromobilitātes attīstību.