Dodies pavasarī! Apskates objekti Latvijā un to dubultnieki Eiropā

Paula Silava | 2026.04.06

Vai iespējams vienā nedēļas nogalē pabūt Venēcijā, Šveices ielejās un Versaļā? Latvijā – jā! Te atrodami interesanti un aizraujoši apskates objekti, kuri, pielietojot nedaudz iztēles, var aizvest pie saviem līdziniekiem citās Eiropas valstīs, un pavasara brīvdienas ir īstais brīdis tos iepazīt, vēsta kanāls “National Geographic”.

Arī mūsu pašu Latvijā iespējams atrast paralēles ar dažiem no zināmākajiem Eiropas galamērķiem. Vai nav pārsteidzoši, cik raiba un dažāda ir mazā Latvija?

Raksts turpinās pēc reklāmas

Kultūras festivāls SPAITS 2026

Jau šovasar Rēzeknē pirmo reizi notiks festivāls “SPAITS” – diena, kurā satiksies mūzika, māksla, sarunas un kopā būšana pie Kovšu ezera!

Rēzeknes pilsētas TIC

Kolkasrags un Grēnens Dānijā

Kolkasrags ir vieta, kur satiekas Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis. Straumju un vēju ietekmē tur bieži novērojami viļņi, kas kustas pretējos virzienos, radot vizuāli izteiktu robežu starp ūdens masām. Šī vieta ir arī viens no nozīmīgākajiem putnu migrācijas novērošanas punktiem Latvijā, īpaši pavasarī un rudenī.

Līdzīga dabas parādība novērojama Grēnena ragā Dānijā, kur satiekas divi jūras šaurumi Skageraks un Kategats, turklāt straumju ietekmē smilšu strēle nepārtraukti maina savu formu.

Abas vietas vieno atklāts horizonts, spēcīgs vējš un izteikta dabas dinamika.

Rundāles un Versaļas pils

Savukārt Rundāles pils ansamblis piedāvā pavisam citu pieredzi – aristokrātisku un rūpīgi izkoptu. Greznais piemineklis celts 18. gadsimtā un ir viens no nozīmīgākajiem baroka arhitektūras paraugiem Baltijā. To projektējis itāļu arhitekts un viens no nozīmīgākajiem baroka meistariem Frančesko Bartolomeo Rastrelli (1700–1771), kurš savulaik strādājis arī pie Krievijas impērijas galma rezidencēm.

Franču dārzs ar precīzu simetriju un vairāk nekā 2000 rožu šķirnēm bieži tiek salīdzināts ar Versaļas pils dārziem Francijā. Lai gan Versaļas pils kompleksā ir vairāk nekā 700 telpu un tas ievērojami pārspēj Rundāli mēroga ziņā, abām pilīm raksturīga greznība, izsmalcinātība baroka iezīmes un to dārziem – pārdomāta simetrija.

No 1972. līdz 2014. gadam Rundāles pilī notika apjomīgi restaurācijas darbi, kas ļāva ieraudzīt celtni un tās interjeru jaunā veidolā un daudz tuvākā tās oriģinālajam izskatam.

Alekšupīte Kuldīgā – Latvijas mazā Venēcija

Tikmēr Kuldīgā iespējams sastapt Venēcijas atbalsis. Alekšupīte, kas plūst cauri vecpilsētai, vietām tek tieši gar ēku sienām un zem nelieliem tiltiņiem, veidojot pilsētvidi, kur ūdens kļūst par arhitektūras sastāvdaļu.

Šī iemesla dēļ Kuldīga nereti tiek dēvēta par “Latvijas Venēciju”, lai gan mērogs ir krietni pieticīgāks nekā Itālijas pilsētā ar tās vairāk nekā 150 kanāliem un aptuveni 400 tiltiem. Būtiski, ka Kuldīgas vecpilsēta 2023. gadā iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Venēcijā kanāli ir galvenā transporta sistēma, kamēr pie mums upīte pilda vairāk ainavisku funkciju. Taču vizuālā līdzība – ēkas pie ūdens, tilti un šaurās ieliņas – ir skaidri saskatāma arī Kuldīgā.

Turaidas un Traķu pils

Viena no vietām Latvijā, kur vislabāk var sajust Viduslaiku arhitektūras klātbūtni, ir Turaidas pils, kas celta 13. gadsimtā un ir tipisks Livonijas ordeņa mūra cietoksnis. Vārds “Turaida” tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē “Dieva dārzs”, un pils atrašanās vieta virs Gaujas senlejas uzsver gan tās stratēģisko – aizsardzības –, gan simbolisko nozīmi.

Līdzīgas pilis atrodamas arī citviet Eiropā, tostarp, Traķu pils Lietuvā, kas atrodas uz salas ezera vidū un kalpojusi kā valdnieku rezidence, vai sarkano ķieģeļu nocietinājums Kauņā – viena no senākajām mūra pilīm Lietuvā –, kā arī Malborkas pils Polijā, kas ar vairāk nekā 20 hektāru lielu teritoriju ir lielākais ķieģeļu cietoksnis Eiropā.

Šīs pilis, lai arī atrodas dažādās valstīs, vieno ne tikai arhitektūra un celtniecībā izmantotie materiāli, bet arī to funkcija – tie visi bija stratēģiski varas un aizsardzības centri, kas vienlaikus kalpoja kā simbols politiskajai ietekmei reģionā.

Siguldas Gaujas senleja – Latvijas Šveice

Starp gleznainajām Latvijas ainavām īpaši izceļas Gaujas senleja Gaujas nacionālajā parkā. Tā ir dziļa upes ieleja ar smilšakmens atsegumiem un mežu ieskautām nogāzēm. Tieši reljefa dēļ Siguldu dažkārt dēvē par “Latvijas Šveici”. 
Gaujas nacionālais parks, kas dibināts 1973. gadā un ir vecākais Latvijā, piedāvā daudz skatu punktu, platformu un torņu. Tas, kā zināms, ir īpaši populārs rudenī, kad kokiem apaugušais krasts ietērpjas sevišķi košās krāsās, taču to noteikti ir vērts apskatīt arī tagad, pavasarī, kad plaukst pirmās lapas un ainava iekrāsojas zaļos toņos.

Lai gan Šveices Alpi aizņem aptuveni 60 % valsts teritorijas un ir ievērojami augstāki, ainavas struktūra – upe ielejā un izteikts reljefs – ir līdzīga. Šis viennozīmīgi ir tuvākais, cik var pietuvoties Šveicei, nešķērsojot Latvijas robežu.

Stāmerienas un Alatskivi pils

Savukārt Stāmerienas pils Gulbenes novadā piedāvā romantiskāku, estētiski izsmalcinātu skatījumu uz Eiropas arhitektūru. Tā celta 19. gadsimtā neogotikas stilā. Netālu no pils atrodas arī divi ezeri: Stāmerienas un Pogas ezers.

Līdzīgu arhitektūru var redzēt Alatskivi pilī Igaunijā, kas savukārt iedvesmota no Skotijas Balmorālas pils, tāpēc dažkārt tiek saukta par “Igaunijas Balmorālu”. Gan Stāmerienas, gan Alatskivi pilis mūsdienās kalpo ne tikai kā apskates objekti, bet arī ir apmeklētāju iecienītas kultūras pasākumu norises vietas.

Šie piemēri ir tikai daļa no tā, cik patiesībā daudzveidīga un pārsteigumiem bagāta var būt Eiropa – gan tepat Latvijā, gan ārpus tās robežām. No vēja veidotiem jūras krastiem līdz greznām pilīm un gleznainām ielejām, un ne tikai – katrai vietai ir savs stāsts, kas atklājas vēl pilnīgāk, raugoties uz to no cita skatupunkta.