Ministru kabinets apstiprina likumprojektu Latgales vēstniecības GORS pārvaldībai

Dace Vizule | 2026.03.12

Ministru kabinets (MK) 10. marta sēdē izskatīja un apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) un sadarbības institūciju sagatavoto likumprojektu “Nodibinājuma “Latgales vēstniecība GORS” likums”. Likumprojekts tiek virzīts apstiprināšanai Saeimā.

“Latgales vēstniecība GORS ir Rēzeknē, un tur tā arī paliks – to nevienam neatņems. Tiek izstrādāts tāds pārvaldības modelis, lai šī Latgalei un visai Latvijai nozīmīgā kultūrtelpa būtu pārvaldīta profesionāli, stabili un ilgtspējīgi. Šis ir jautājums ne tikai par koncertzāli, bet arī par mūsu valsts klātbūtni, identitāti un drošību,” uzsver kultūras ministre Agnese Lāce.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Skolēnu brīvlaiks Turcijā

🏨 Güral Premier Belek 5*| 19.10.2026, 7 naktis. Cenas: 2ADL + 1CHD - 3612 €, 2ADL + 2CHD - 4845 €

Atlantic Travel

Jau ziņots, ka Latgales vēstniecības “GORS” pārvaldībai likumprojektā paredzēta jaunas juridiskās personas - nodibinājuma izveide. Nodibinājumā paredzēts iesaistīt gan Rēzeknes pašvaldību un SIA “Austrumlatvijas koncertzāli “GORS,”” gan Kultūras ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un KM kapitālsabiedrību – koncertorganizāciju VSIA “Latvijas Koncerti.” Lai nodrošinātu nodibinājuma efektīvu darbību, tā statūtos var paredzēt iespēju arī citām valsts vai pašvaldību institūcijām, publiskām personām vai to kapitālsabiedrībām pievienoties nodibinājuma pārvaldībā, finansēšanā vai uzdevumu īstenošanā.

Tādējādi par profesionālu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu piedāvājumu Latgales reģiona iedzīvotājiem būs vienlīdz atbildīgi visi pieci nodibinājuma dibinātāji, lēmumus pieņemot dalībnieku sapulcē. Šāds pārvaldības modelis arī ļaus mazināt iespējamo Rēzeknes pašvaldības finansiālo krīžu ietekmi uz Latgales vēstniecības “GORS” darbību, realizēt caurspīdīgu un uz sadarbību vērstu darbības modeli, ņemot vērā Rēzeknes iedzīvotāju intereses gan nacionāla mēroga, gan vietējo kultūras iniciatīvu īstenošanā. Tāpat būs iespējams turpināt Rēzeknes pašvaldības funkciju un uzdevumu īstenošanu nekustamajā īpašumā, tai skaitā Rēzeknes Tūrisma attīstības centra un Rēzeknes Dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumu turpmāku nodrošināšanu sabiedrībai.

Saskaņā ar likumprojektu koncertzāles ēka paliks Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības īpašumā, bet nodibinājumam tā tiks nodota bezatlīdzības lietošanā uz nodibinājuma darbības laiku. Tas ļaus izvairīties no papildu finansiālās slodzes pašvaldībai un nodrošinās koncertzāles darbības nepārtrauktību.

Likumprojekts nosaka arī nodibinājuma struktūru, pārraudzību un pārvaldi - nodibinājuma dibinātāji veido padomi, kura savukārt atklāta konkursa kārtībā ieceļ tā valdi - direktoru. Izveidojot nodibinājumu uz laiku līdz atklāta konkursa noslēgumam, paredzēts iecelt pagaidu valdi.

MK sēdē tika noteikts Kultūras ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju divu mēnešu laikā pēc “Nodibinājuma “Latgales vēstniecība GORS” likuma” izsludināšanas, iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par Nodibinājuma uzturēšanas izdevumu finansēšanas avota nodrošināšanu. Likumprojekta izstrāde notikusi sadarbībā ar VARAM, Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvjiem.

Daudzfunkcionālas reģionālās koncertzāles, kas piemērotas gan daudzveidīgu profesionālo kultūras pakalpojumu sniegšanai, gan amatiermākslas un interešu izglītības norisēm – Latgales reģionālā koncertzāle “Gors” Rēzeknē, “Vidzemes koncertzāle” Cēsīs un “Lielais dzintars” Liepājā – tika izveidotas KM programmas "Nacionālās un reģionālās nozīmes koncertzāļu tīkla izveide 2007.–2013.gadam" ietvaros. Programma tika īstenota saskaņā ar ilgtermiņa politikas pamatnostādnēs "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015. gadam Nacionāla valsts" definētajiem mērķiem, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu no KM aktivitātes "Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide" un VARAM aktivitātes "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai."

“Gora” izveidē valsts investējusi 8,3 miljonus eiro, nodrošinot arī turpmāku investīciju ieplūšanu VKKF mērķprogrammā daudzpusīgas profesionālās mākslas nodrošināšanai (2024. gadā – 250 000 eiro 2025. gadā - 245 000 eiro, 2026. gadā – 240 000 eiro).