Aļņa radītie zaudējumi automašīnai pārsniedz 83 tūkstošus eiro

Gunta Kursiša-Butkāne | 2026.03.06

Savvaļas dzīvnieki, kuri ceļu satiksmes negadījumos Latvijā cieš visbiežāk, ir stirnas, savukārt negadījumi ar briežiem un aļņiem, kaut notiek retāk, saistīti ar ievērojami smagākām sekām gan automašīnai, gan arī tās vadītajam un pasažieriem. Finansiāli apjomīgākajā sadursmē ar alni atlīdzība par sadragāto automašīnu pārsniegusi 83 tūkstošus eiro, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati. Turklāt šogad kopumā negadījumu skaits ar meža dzīvniekiem ir pieaudzis, un eksperti brīdina par zvēru migrācijas perioda tuvošanos.

Ja pērn janvārī un februārī kopumā apdrošinātājam ir pieteiktas 238 atlīdzības, kas saistītas ar auto sadursmi ar meža dzīvnieku, tad šogad attiecīgajā laika periodā notikušas jau 265 šādas avārijas.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Home Cafe days

A tour of the region, enjoying dishes prepared especially for this event in homes, farms and other places in Sigulda region

Siguldas novada TIC

“Sadursmju skaits ar meža dzīvniekiem uz Latvijas autoceļiem ir palielinājies sarežģīto braukšanas apstākļu dēļ, ko ietekmējis sniegs un ledus. Apledojušie ceļi tiek kaisīti ar sāli, un tas pievilina meža dzīvniekus,” stāsta BALTA KASKO produkta vadītājs Uģis Ieviņš.

Pagājušajā gadā izmaksu ziņā lielākā sadursme apdrošināšanas sabiedrībai BALTA notikusi tieši ar alni. Decembra sākumā meža dzīvnieks cieta negadījumā ar Porsche Panamera automašīnu, kas pēc sadursmes bija pilnībā sadragāta. Tās īpašniekam atlīdzībā izmaksāti vairāk nekā 83 tūkstoši eiro.

Visbiežāk sadursmes notiek ar stirnām, kam seko negadījumi ar staltbriežiem un aļņiem, norāda Latvijas Nacionālā dabas muzeja pārstāve Inta Lange. “Lai gan automašīnu sadursmes ar Latvijas lielāko dzīvnieku – alni –  notiek salīdzinoši retāk, to sekas nereti ir ļoti smagas,” piebilst I.Lange.

Lielākā zvēru migrācija – vēl priekšā

Lielākā meža zvēru migrācija vēl ir tikai gaidāma, jo pavasarī aktivizējas teju visi Latvijā mītošie dzīvnieki – sākot no lielajiem briežu dzimtas zvēriem līdz pat caunām, ūdriem, putniem un pat krupjiem. “Sezonālā pārvietošanās briežu dzimtas dzīvniekiem ir saistīta ar barošanos. Pavasarī šie zvēri kļūst īpaši aktīvi, jo maina savu uzturēšanās vietu – ziemā tiem ir viena veida barība, bet, kad dabā parādās dzinumi un asni, dzīvnieki pārceļas baroties uz citām vietām,” stāsta I. Lange. Visaktīvākais periods ir aprīlis un maijs, kad zvēri “sadala vasaras ganības”, taču autovadītājiem īpaši uzmanīgiem jābūt jau no marta. Autovadītājiem īpaša piesardzība jāievēro rīta un vakara stundās, kad ir krēsla.

Tāpat jāņem vērā, ka brieži un aļņi visbiežāk šķērso ceļu mežu un krūmāju tuvumā, savukārt stirnas mēdz doties arī pāri pļavām un klajākām vietām. “Ziemā šie dzīvnieki biežāk pārvietojas baros, taču pavasarī – parasti migrē vienatnē vai nelielās grupās pa diviem,” norāda  I. Lange. Zvēru mazuļus uz ceļiem gan var sastapt reti, jo, tiem piedzimstot, dzīvnieki visbiežāk mīt meža biezoknī vai citos nomaļos apvidos, autoceļus nešķērsojot.

Nereti uz ceļiem var parādīties arī lapsas, jenotsuņi, āpši, ūdri, ūdeles, caunas, eži un pat lūši, kuru populācija pēdējos gados Latvijā ir pieaugusi. Tomēr sadursmju statistikā šie dzīvnieki nonāk retāk. “Piemēram, pavasarī mostas, piemēram, eži, kas pēc ziemas miega vēl ir lēnīgi, turklāt viņu instinkts briesmu gadījumos ir sarauties čokurā, nevis bēgt. Uz ceļa samērā bieži tas diemžēl beidzas ar sabrauktu dzīvnieciņu,” stāsta Latvijas Nacionālā dabas muzeja pārstāve.

Laikapstākļiem kļūstot vēl pavasarīgākiem, pie autoceļiem mēdz uzturēties arī lielie putni, jo īpaši baltie stārķi. Jāņem vērā, ka stārķa pacelšanās ir lēna un zema, un tā  var “trāpīties ceļā” autovadītājam, radot sadursmi.

Var apdrošināt tikai sadursmes ar meža zvēriem

Ja līdz šim KASKO polisi bija iespējams iegādāties, apdrošinot automašīnu pret visiem riskiem, tagad savu auto var apdrošināt arī tikai pret sadursmēm ar meža zvēriem. “Starta KASKO piedāvā iespēju apdrošināt automašīnu pret konkrētiem un īpaši izvēlētiem bojājumiem – sadursmi ar dzīvnieku, krusas vai vējstikla bojājumiem, kā arī auto pilnīgu bojāeju,” skaidro U. Ieviņš. Tādējādi autobraucējiem ir iespēja izvēlēties kaut vai tikai vienu no potenciālajiem riskiem.