Sezonālo laikapstākļu maiņas periodi uz ceļiem pastiprina ikdienas braukšanas riskus

Vilis Bērziņš | 2026.03.02

Februārī ziemas sezona turpinās ar straujām laikapstākļu maiņām, periodiskiem atkušņa un sala cikliem, kā arī būtiski atšķirīgiem braukšanas apstākļiem pat vienas dienas laikā. “Europcar” novērojumi liecina, ka ziemas vidū lielākie riski uz ceļiem visbiežāk rodas nevis ekstremālu laikapstākļu, bet autovadītāju ikdienas braukšanas paradumu dēļ.

“Šo ziemu Latvijā no satiksmes drošības un auto uzturēšanas perspektīvas var raksturot kā izaicinošu, ar izteiktu mainību un paaugstināta riska periodiem,” saka Kristaps Embutnieks, “Europcar” pārstāvis Latvijā. “Bieži novērots arī tā dēvētais ‘pirmā sniega’ un pēkšņa apledojuma efekts, kad īsā laikā negadījumu skaits strauji pieaug. Savukārt ilgstošs sals būtiski ietekmē transportlīdzekļa tehnisko stāvokli, īpaši, ja profilaktiskā apkope tiek atlikta.”

Raksts turpinās pēc reklāmas

Kultūras festivāls SPAITS 2026

Jau šovasar Rēzeknē pirmo reizi notiks festivāls “SPAITS” – diena, kurā satiksies mūzika, māksla, sarunas un kopā būšana pie Kovšu ezera!

Rēzeknes pilsētas TIC

“Viltus drošības sajūta” – negadījumu tipiskākais scenārijs

“Europcar” ikdienas pieredze, pārvaldot plašu transportlīdzekļu autoparku visā Baltijā, liecina, ka vislielākais bojājumu īpatsvars tiek fiksēts tieši sezonālo laikapstākļu maiņas periodos. “Vismānīgākais ir melnais ledus zem sniega segas. Vadītājam ceļš var šķist vienkārši mitrs vai apsnidzis, taču zem tā nereti slēpjas gluda ledus kārta. Šādās situācijās instinktīva strauja bremzēšana vai asa stūrēšana bieži beidzas ar kontroles zaudēšanu pār transportlīdzekli,” skaidro Kristaps Embutnieks.

Raksturīga problēma mūsdienu automašīnu lietošanā ir arī pārmērīga paļaušanās uz elektroniskajām palīgsistēmām, aizmirstot, ka neviena tehnoloģija nespēj saīsināt nepieciešamo bremzēšanas ceļu. “Elektroniskās palīgsistēmas ziemā sniedz nozīmīgu drošības atbalstu, tomēr tās nevar aizstāt piesardzīgu braukšanas stilu. Piemēram, kruīza kontroles izmantošana ziemas apstākļos var radīt maldīgu drošības sajūtu un mazināt vadītāja aktīvu iesaisti, īpaši situācijās, kad nepieciešama maksimāla uzmanība,” uzsver eksperts.

Ne mazāk svarīgi ir izvērtēt arī ikdienas braukšanas paradumus. Vasarā šķietami nekaitīgas darbības ziemā var dārgi maksāt — pārāk īsa distance, steiga krustojumos, pēkšņa joslu maiņa, kā arī pārliecība, ka kaisīta brauktuve automātiski nozīmē drošu saķeri. Praksē slapja sniega, ūdens un sāls maisījums var veidot rises, samazināt saķeri ar ceļu un būtiski paildzināt bremzēšanas ceļu.

Profilakse ir lētāka par sekām

Drošību uz ceļa nosaka ne tikai vadīšanas maniere, bet arī automašīnas tehniskais stāvoklis. Aukstā sezona ietekmē vairākas transportlīdzekļa sistēmas, un biežākās problēmas nereti skar detaļas, kas ikdienā nav redzamas, tādas kā auto apakšdaļu, bremžu sistēmu, balstiekārtu un elektroinstalāciju. “Ziemā visvairāk cieš tās auto daļas, kuras nav uzreiz pamanāmas. Lielākā problēma nav pati ziema, bet nepietiekama profilakse,” norāda Kristaps Embutnieks.

Eksperti atgādina, ka ziemas sezonā ir svarīgi veikt profilaktisku auto pārbaudi, īpaši akumulatoram, kurš aukstumā zaudē jaudu, kā arī bremžu un balstiekārtas stāvoklim. Tāpat būtiski pārliecināties par logu tīrīšanas sistēmas darbību, atbilstošu logu šķidrumu un apgaismojumu, ko ziemā bieži ietekmē sniegs un ceļu netīrumi.