UNESCO aizsargātās ogļraktuves Beļģijā

Pasaules tūrisma objekti

Anna Marija Bērziņa | 2026.02.23

Valonijas nozīmīgākās ogļraktuves veido četras teritorijas, kas aptver aptuveni 170 kilometrus garu un 3–15 kilometrus platu joslu pāri Beļģijai no austrumiem uz rietumiem. Tās ir vislabāk saglabājušās 19. un 20. gadsimta ogļraktuves valstī, atspoguļojot industriālās revolūcijas attīstību Eiropā. Kompleksā ietilpst izcili industriālās un utopiskās arhitektūras piemēri, tostarp “Grand-Hornu” raktuves un strādnieku pilsētiņa, ko 19. gadsimta pirmajā pusē projektējis arhitekts Bruno Renārs.

Īpašumā iekļautas četras vietas – Grand-Hornu, Bois-du-Luc, Bois du Cazier un Blegny-Mine –, kas pārstāv dažādus ogļrūpniecības attīstības posmus no 19. gadsimta sākuma līdz pat 20. gadsimta otrajai pusei. Šīs vietas ietver gan virszemes, gan pazemes ieguves infrastruktūru, industriālās ēkas, strādnieku mājokļus un kalnraču pilsētvides plānojumu, kā arī liecības par sociālajām vērtībām un darba apstākļiem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Kultūras festivāls SPAITS 2026

Jau šovasar Rēzeknē pirmo reizi notiks festivāls “SPAITS” – diena, kurā satiksies mūzika, māksla, sarunas un kopā būšana pie Kovšu ezera!

Rēzeknes pilsētas TIC

Valonijas ogļu baseins ir viens no senākajiem un simboliskākajiem industriālās revolūcijas reģioniem kontinentālajā Eiropā. Raktuves bija starp pirmajām un lielākajām Eiropā, sekmējot tehnisko, sociālo un pilsētbūvniecības inovāciju izplatību. Tām bija būtiska nozīme arī starpkultūru sadarbības veicināšanā, jo ogļrūpniecībā strādāja cilvēki no dažādiem Beļģijas reģioniem, citām Eiropas valstīm un vēlāk arī no Āfrikas.

Īpašu vietu vēsturē ieņem 1956. gada Bois du Cazier raktuvju katastrofa, kas kļuva par nozīmīgu pagrieziena punktu darba drošības jautājumos un saglabājusies kolektīvajā atmiņā. Lai gan Valonijā savulaik darbojās simtiem raktuvju, lielākā daļa no tām nav saglabājušās, savukārt šīs četras teritorijas izceļas ar augstu integritātes un autentiskuma pakāpi.

Kopumā teritoriju aizsardzības un pārvaldības pasākumi tiek vērtēti kā atbilstoši. Izveidota pastāvīga koordinācijas grupa, kas nodrošina vietu kopīgu pārraudzību un attīstību, tomēr eksperti uzsver nepieciešamību stiprināt zinātnisko kapacitāti un izstrādāt vienotu saglabāšanas plānu, lai ilgtermiņā nodrošinātu šo objektu izcilās universālās vērtības saglabāšanu.

Avots: BalticTravelnews.com/Unesco.org