Andris Kalniņš: Starp pieaugumu un stagnāciju: Latvijas tūrisma trauslā realitāte

Andris Kalniņš | 2026.03.08

Andris Kalniņš, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents:

2025. gads Latvijas viesnīcu un tūrisma mītņu nozarē salīdzinājumā ar 2024. gadu kopumā rāda pieaugumu, taču aiz šiem skaitļiem slēpjas būtiskas strukturālas problēmas, kuras nedrīkst ignorēt. Jā, apkalpoto viesu skaits ir audzis, atsevišķos mēnešos pat ļoti strauji, tomēr šī izaugsme nav vienmērīga un vēl jo mazāk – stabila. Tā ir izteikti sezonāla un lielā mērā balstīta uz atsevišķiem notikumiem, nevis uz sistemātisku valsts politiku tūristu piesaistei.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Bodruma | 15. SEPTEMBRIS

VOGUE HOTEL SUPREME BODRUM 5* - augstas klases luksus piedāvājums

EUR 1509 | Atlantic Travel

Gada sākums bija pozitīvs – janvārī, februārī un maijā redzējām būtisku pieaugumu, īpaši maijā, kad viesu skaits pārsniedza iepriekšējā gada rādītājus par vairāk nekā 20 tūkstošiem. Taču jau jūnijā un jūlijā dinamika kļuva ievērojami vājāka, atsevišķos segmentos pat negatīva. Tas skaidri parāda, ka bez papildu impulsiem tirgus pats par sevi vēl nav nostabilizējies. Augustā un septembrī atkal redzējām strauju kāpumu, un šeit cēlonis ir acīmredzams – EuroBasket 2025 norise Rīgā. Ārvalstu viesu pieplūdums šajos mēnešos bija ievērojams, un tas pierāda, ka Latvija spēj ģenerēt tūlītēju un izmērāmu ekonomisko efektu, ja notiek starptautiska mēroga pasākumi. Tomēr šis efekts ir īslaicīgs. Jau novembrī atkal redzams kritums, īpaši ārvalstu segmentā.

Tieši šī svārstīgā dinamika ir galvenais signāls, ka 2025. gada izaugsme nav strukturāla atkopšanās, bet drīzāk impulsu virkne. Mēs redzam, ka bez lieliem pasākumiem ārvalstu tūristu tirgus kļūst ievainojams. Vietējais tirgus savukārt ir svārstīgs un atkarīgs no mājsaimniecību pirktspējas, kas joprojām ir piesardzīga. Tas nozīmē, ka nozare darbojas paaugstināta riska režīmā – ar labiem mēnešiem, bet bez garantētas stabilitātes.

Šajā kontekstā ir jārunā par galveno problēmu, ko Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija ir konsekventi uzsvērusi – Latvija joprojām nepienācīgi investē tūristu piesaistē un mārketingā. Mūsu valsts budžets tūrisma starptautiskajai pozicionēšanai ir mazākais Baltijā. Tas nav emocionāls vērtējums, bet fakts. Kamēr kaimiņvalstis sistemātiski iegulda savā redzamībā, veido mērķtiecīgas kampaņas un ilgtermiņa zīmola stratēģijas, Latvija turpina finansēt tūrisma mārketingu fragmentāri un nepietiekamā apjomā. Rezultāts ir paredzams – mēs nespējam noturēt stabilu ārvalstu plūsmu bez vienreizējiem notikumiem.

Tūrisms nav tikai pakalpojumu nozare. Tas ir eksporta sektors, kas rada nodokļu ieņēmumus, nodrošina darbavietas un veicina investīcijas citās nozarēs. Katrs ārvalstu viesis atstāj naudu Latvijas ekonomikā – viesnīcās, restorānos, transportā, kultūras un izklaides pakalpojumos. Ja mēs vēlamies ilgtermiņa izaugsmi, tad šī nozare ir jāuztver kā stratēģiska prioritāte, nevis kā papildinājums budžeta atlikumiem.

2025. gada dati skaidri pierāda vienu: ja ir impulss – piemēram, EuroBasket –, nozare uzrāda strauju pieaugumu. Tas nozīmē, ka produkts ir konkurētspējīgs un pieprasījums pastāv. Taču bez sistemātiskas, adekvāti finansētas un ilgtermiņā plānotas tūrisma mārketinga politikas šis potenciāls netiek pilnībā izmantots. Mēs nevaram paļauties tikai uz atsevišķiem sporta vai kultūras pasākumiem. Nepieciešama konsekventa starptautiska klātbūtne, mērķtirgu attīstība un investīcijas Latvijas zīmola stiprināšanā.

Ja Latvija turpinās investēt mazāk nekā kaimiņvalstis, tad arī rezultāti būs proporcionāli mazāki. 2025. gads parādīja, ka nozare spēj augt, taču tas arī skaidri parādīja, cik trausla ir šī izaugsme. Izvēle ir politiska – vai mēs vēlamies stabilu, prognozējamu un konkurētspējīgu tūrisma sektoru, vai arī turpināsim dzīvot no viena impulsa līdz nākamajam.