Seši ekspertu ieteikumi pamatotai vitamīnu lietošanai ziemā

Daina Vārpiņa | 2026.02.21

Gadsimtiem ilgi ziemas beigas un pavasaris bija vitamīnu deficīta laiks. Vai tagad, kad augļi un dārzeņi ir pieejami visu gadu, šī problēma ir kļuvusi mazāk aktuāla? Par pareizu pieeju vitamīnu uzņemšanai stāsta gastroenteroloģe, endoskopijas speciāliste un gastroenteroloģijas virziena vadītāja “Veselības centru apvienībā” (VCA) Oļesja Basina un “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Irina Korčagina.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Māla pirts

Miers, siltums un pieskāriens dabai – Māla pirts ir īpaša pieredze Gaujas Nacionālā parka sirdī

EnterGauja

1. Veselības pamatā – sniegt organismam vajadzīgo
“Vitamīni ir zinātnes super atklājums, tie ir savā ziņā brīnums! Piemēram, ja mums trūkst C vitamīna, to varam vienkārši atrisināt jebkurā laikā, uzņemot C vitamīnu papildus, bet senāk C vitamīna deficīta dēļ cilvēki nomira no skorbuta jeb cingas. Vitamīni ir svarīgi vielmaiņas procesiem, normālai nervu sistēmas darbībai, muskuļu un kaulu veidošanai, organisma aizsardzībai no infekcijām un brīvo radikāļu, kas bojā šūnas un izraisa iekaisumu, ietekmes. Šķiet, to zina ikviens, tomēr nepieciešama dziļāka izpratne par vitamīnu nozīmi veselībā. Uzskats: jo vairāk vitamīnu lietosi, jo būsi veselīgāks un jauneklīgāks, nav patiess! Tāpat kā pieņēmums, ka teju jebkuru slimību var izārstēt, lietojot pašu izvēlētus uztura bagātinātājus,” skaidro gastroenteroloģe un uzsver, ka vitamīnu nepieciešamību nosaka daudzi faktori: vecums, dzimums, dzīvesveids un veselības stāvoklis, vide un pat klimats, kādā dzīvojam. Jāņem vērā arī tas, cik cilvēks ir fiziski aktīvs, kāds ir uzturs, profesionālās darbības sfēra.

Vitamīni ir spēcīgs atbalsts veselībai, taču tikai tad, ja tos lieto medicīniski pareizi. “Tas ir līdzīgi kā uzpildīt automašīnu: kāda darbojas ar benzīnu, kāda – ar dīzeļdegvielu, bet cita – ar elektrību. Nejauša vitamīnu lietošana ir liela kļūda, jo to pārdozēšana var būt bīstama.”

Farmaceite Irina Korčagina atgādina, ka vitamīni jāizvēlas individuāli. “Piemēram, ja uzturā maz lieto augļus un ogas, ja negaršo fermentēti produkti (skābēti kāposti), vairākas reizes gadā kursa veidā būtu jālieto C vitamīns (tiesa, ja nav kontrindikāciju), kas atbalstīs organismu cīņā pret dažādām infekcijām un slimībām. Labā ziņa – ir pieejams C vitamīna preparāts, kas nekairina kuņģa gļotādu. Piebildīšu, ka Sidnejas Tehnoloģiju universitātes zinātnieki (dati no Environment International) ir secinājuši, ka C vitamīns var mazināt piesārņota gaisa nodarīto kaitējumu plaušām, tāpēc pilsētu iedzīvotājiem noteikti ieteicams lietot uzturā citronus, sarkanos piparus, kivi."

2. Gremošanas sistēma un vitamīnu uzsūkšanās
Ne visi ar pārtiku uzņemtie vitamīni pareizi uzsūksies organismā, ja ir problēmas ar kuņģa un zarnu trakta darbību. “Pacientiem, kuri vēršas ar kuņģa-zarnu trakta problēmām, visticamāk, būs novērojami B9, B12, B6 vitamīna un bieži arī dzelzs deficīts šo vielu uzsūkšanās vai veidošanās traucējumu dēļ. Dažus vitamīnus organisms nevar absorbēt tādēļ, ka ir, piemēram, enzīmu deficīts, osteoporoze, anēmija. Vitamīnu deficītu var izraisīt arī pretkrampju līdzekļi, antikoagulanti (asins šķidrinātāji), antipsihotiskie līdzekļi (normalizē mentālās funkcijas) un antibiotikas.

Līdztekus noteiktajai diagnozei un izvēlētajai terapijai veicami arī laboratoriskie izmeklējumi, lai secinātu, vai apstiprinās aizdomas un ir nepieciešams, novērst vitamīnu deficītu. Piemēram, B12 vitamīns palīdz mazināt nogurumu, veicina normālus kognitīvos procesus, normālu nervu sistēmas darbību. Atrofiska gastrīta gadījumā, kad kuņģa gļotāda kļūst plānāka, kā arī cilvēkiem pēc vairākām kuņģa un zarnu trakta operācijām noteikti rekomendējama B12 vitamīna papildu uzņemšana,” uzsver gastroenteroloģe un piebilst, ka ir svarīgi, lai kuņģis ir vesels un ēdienkarte – pilnvērtīga un sabalansēta, tātad – ar pārtiku uzņemtie vitamīni un minerālvielas labi uzsūcas organismā. Tas nevar izdoties, ja ēdienkarti veido galvenokārt ātrās ēdināšanas produkti un mīklas izstrādājumi. Jo daudzveidīgāks būs uzturs, jo vairāk dažādu vitamīnu uzņems organisms.

Piemēram, K vitamīnu, kas ir iesaistīts asins recē, var uzņemt ar lapu dārzeņiem, kāpostiem, aknām, un to daļēji ražo zarnu mikrobiota, ja gremošanas sistēma ir vesela. Ja uzturā nelieto zaļumus un turklāt ir zarnu trakta veselības problēmas, iespējams, neizdosies izvairīties no asins recēšanas problēmas.

Farmaceite papildina: “K vitamīns ir nepieciešams arī kalcija metabolismam; tas veicina kalcija uzsūkšanos un nogulsnēšanos tur, kur nepieciešams, un ir svarīgs kaulu stiprībai. K vitamīns atbild par kalcija piegādi, protrombīna sintēzi aknās un, protams, asins recēšanu. Šim vitamīnam ir liela nozīme kaulu un saistaudu metabolismā, un tas ir iesaistīts 16 olbaltumvielu ražošanā. Ja ir konstatēta osteoporoze un biežu lūzumu risks vai jau ir bijis lūzums, ieteicams papildu uzņemt šo vitamīnu ar uztura bagātinātāju. Veselam, jaunam cilvēkam, lai kaulus uzturētus stiprus, uzņemt K vitamīnu ar uztura bagātinātāju nav nepieciešams. Ir nianses, tādēļ, vienmēr ieteicams konsultēties ar farmaceitu pirms uztura bagātinātāja iegādes.”

3. Fiziskas aktivitātes svaigā gaisā + D vitamīns
“D vitamīns, kura papildu uzņemšana daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešama visu gadu, (vismaz reizi gadā jāveic laboratoriskās analīzes!), iet roku roka ar veselīgu dzīvesveidu. “Kad rekomendēju lietot D vitamīnu profilaktiskā devā, iesaku arī pastaigāties svaigā gaisā, rīta vingrošanu, uztura korekciju, iekļaujot organismam nepieciešamos pārtikas produktus, tostarp, treknas zivis,” saka gastroenteroloģe.

“Svarīgi apzināties, ka šis taukos šķīstošais vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību, arī kalcija un fosfora uzsūkšanos un izmantošanu organismā, tas palīdz uzturēt veselīgus kaulus, zobus, normālu muskuļu darbību un atbilstošu kalcija līmeni asinīs. Tas ir nozīmīga loma šūnu dalīšanās procesā, bez tā nav iespējama pareiza organisma funkcionēšana. D vitamīna deficīts veicina nieru slimību risku, sirds un asinsvadu patoloģiju, vīriešu un sieviešu uroģenitālās sistēmas slimību risku, pieaug kognitīvo spēju pasliktināšanās un pat demences riski. Pareizas D vitamīna devas uzņemšana ir ārkārtīgi svarīga,” uzsver farmaceite Irina Korčagina un atgādina, ka daļēji D vitamīnu var uzņemt arī ar produktiem. Tas atrodams olu dzeltenumā, raudzētos piena produktos, sierā, biezpienā, sviestā, zivju aknās un jūras veltēs. Tiem, kuriem ir alerģija pret piena olbaltumvielām, laktozes nepanesība, kā arī veģetāriešiem, D vitamīna līmenim organismā jāseko līdzi īpaši rūpīgi.

4. Kā ar dzelzs līmeni?
“Dzelzs deficīts jeb anēmija skar aptuveni 1,62 miljardus cilvēku visā pasaulē, kas ir 24,8% no kopējā pasaules iedzīvotāju skaita (McLean et al.). Ja asins analīzes uzrāda, ka hemoglobīna līmenis ir zem 120 g/l sievietei vai zem 130 g/l vīrietim, visbiežāk to izraisa dzelzs deficīts un tā novēršanai nepieciešama ārsta konsultācija. Korekciju var veikt, iekļaujot ēdienkartē, piemēram, gaļu, jūras veltes, aknas un būs vajadzīgs dzelzs piedevu kurss,” saka VCA gastroenteroloģe Oļesja Basina un uzsver, ka dzelzs deficīta gadījumā nedrīkst rīkoties patstāvīgi, lai atrastu tam cēloni, noteikti ir jākonsultējas ar ārstu.

Hemoglobīna līmenis asinīs var samazināties grūtniecības, B12 vitamīna, folskābes (B9 vitamīns) deficīta (tie veicina dzelzs uzsūkšanos) gadījumā, spēcīgs asins zudums no brūces, operācijas vai hroniskas iekšējas asiņošanas gadījumā, ka arī, ja ir aknu slimība, hroniska nieru mazspēja, sarkano asinsķermenīšu veidošanās traucējumi šūnu līmenī, dažādas asins un kaulu smadzeņu slimības. Veģetāriešiem un vegāniem arī ir paaugstināts dzelzs deficīta risks, jo dzelzs no augu izcelsmes produktiem organismā uzsūcas lēnāk.

“Mūsdienu dzelzs preparāti organismā uzsūcas samērā labi. Tiesa, vienmēr paskaidroju aptiekas klientiem, ka tos lieto kopā ar ēdienu, lai mazinātu kuņģa un zarnu trakta slodzi, un izvairītos no sliktas dūšas. Tos nav vēlams uzņemt, kopā ar kafiju, tēju, piena produktiem vai kalcija piedevām,” skaidro “Mēness aptiekas” farmaceite Irina Korčagina. “Ne visi zina, ka C vitamīns veicina nehēma (no augiem) dzelzs uzsūkšanos, tāpēc ieteicams papildināt uzturu ar papriku, brokoļiem, pētersīļiem.”

5. Bez laba padoma neiztikt
Konsultēties ar ārstu un farmaceitu ir galvenais noteikums, apsverot vitamīnu un minerālvielu papildu lietošanu. Svarīgi ir izvairieties no vitamīnu pārdozēšanas, piemēram, nelietot multivitamīnus vienlaikus ar kāda vitamīna uzņemšanu atsevišķi. Aptiekā būtu jāpastāsta farmaceitam par visiem lietotajiem uztura bagātinātājiem – šāda saruna palīdzēs izvairīties no nepareizas vai pārmērīgas uztura bagātinātāju uzņemšanas un palīdzēs nodrošināt optimālu uzturvielu lietošanu. Vienmēr noderīgi atcerēties, ka labākais veids, kā uzņemt vitamīnus un minerālvielas, ir dažādot uzturu, sabalansēt ēdienkarti, iekļaujot tajā arī zivis un noteikti – dārzeņus un augļus.

6. Katram savas vajadzības
Nav tā, ka visi vitamīnu preparāti der visiem. Piemēram, aktīvam, sportiskam cilvēkam, iespējams, ir nepieciešams magnijs un B vitamīni. Folijskābe ir kritiski svarīga grūtniecības laikā. Savukārt, ja ikdiena aizrit birojā, visticamāk, ieteicamas ir omega 3 taukskābes un B vitamīni. Arī, ja ir liels stress, nomāktība, grūtības no rīta pamosties, iespējams, organismam nepieciešams magnijs, kalcijs un B vitamīni.

Tam, kurš ikdienā bieži atrodas sabiedriskās vietās, saskarsmē ar daudziem cilvēkiem, noderīgi apsvērt multivitamīnu, kas satur B vitamīnus, C vitamīnu, kalciju, magniju un selēnu, lietošanu. Var izvēlēties arī tikai C vitamīnu ar cinku.

Gastroenteroloģe Olesja Basina atgādina: “Vitamīni negarantē labu veselību, ja smēķējat, neesat fiziski aktīvs, ja lietojat treknu pārtiku, saldumus, pārmērīgi bieži – alkoholu, ja nepietiekami guļat un dzīvojat pastāvīgā stresā. Un pretēji – ja cenšaties piekopt veselīgu dzīvesveidu, pareizi lietoti vitamīni palīdzēs jums kļūt fiziski un mentāli stabilākiem.

Veiksmīgas vitamīnu lietošanas atslēga ir konsultācija ar ārstu un farmaceitu, stingra speciālistu ieteikumu ievērošana un, protams, daudzveidīgs, uzturvielām bagāts uzturs.”