Krāslavas novada tūrisma pakalpojumu sniedzēju statistikas datu analīze

Tatjana Kozačuka | 2026.01.28

Analizējot Krāslavas novada tūrisma pakalpojumu sniedzēju apmeklējuma datus trīs gadu periodā, redzamas vairākas būtiskas tendences, kas atspoguļo gan tūrisma pieplūdumu, gan iespējamas izmaiņas piedāvājumā un apmeklētāju interesēs. Novads turpina pozicionēties kā pievilcīgs dabas un atpūtas galamērķis.

Kopumā 2025. gada tūrisma sezonu var uzskatīt par nedaudz veiksmīgāku salīdzinājumā ar 2024. gadu. Apkopojot visus statistikas datus, vērojams ceļotāju skaita pieaugums aptuveni 6,4%.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Rūjienas pilsētas svētki

No 31. jūlija līdz 1. augustam ziemeļvidzemes pērle Rūjiena aicina uz pilsētas svētkiem! Svētku tirdziņš 1. augustā.

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Visstraujākais pieaugums vērojams naktsmītņu segmentā. Aptaujājot 88 Krāslavas novada izmitināšanas iestādes, statistikas dati rāda, ka nakšņotāju skaits palielinājās par 8,4% salīdzinājumā ar 2024. gadu un sastāda 29778 cilvēku. Vienlaikus jāņem vērā, ka dažu naktsmītņu augstā noslodze bija saistīta ar strādnieku uzturēšanos novadā - viņi veica dažādus darbus, tostarp piedalījās robežas stiprināšanas projektos, saules paneļu uzstādīšanā un citos darbos, dzīvojot vietējās izmitināšanas iestādēs.

Amatniecības nozarē 7,19% pieaugums sasniegts, pateicoties Krāslavas Amatniecības centra aktīvajai darbībai. Apmeklētāju skaits centrā 2025. gadā sasniedza 5282, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2024. gadā (4576 apmeklētāji). Ārzemju apmeklētāji veido aptuveni 800 cilvēku, no kuriem lielākā daļa (458 cilvēki) ir lietuvieši. Šobrīd centrā darbojas septiņas radošās darbnīcas, un pieprasījums pēc meistarklasēm tajās ar katru gadu turpina pieaugt.

Apmeklētāju skaita kritums vērojams muzeju un piemiņas istabu segmentā. Krāslavas novada muzejā apmeklētāju skaits 2025. gadā samazinājās par aptuveni 15,6% salīdzinājumā ar 2024. gadu (no 9023 līdz 7616 cilvēkiem). Andrupenes lauku sētā apmeklētāju skaits samazinājās par aptuveni 14% (no 4944 līdz 4252 cilvēkiem).

Savukārt Laimes muzejā Indrā apmeklētāju skaits palielinājās par aptuveni 16,5% (no 2584 līdz 3011 cilvēkiem), bet Jaundomes muižas Vides izglītības centrā – par 5,55% salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Vislielākais pieaugums - 50% vērojams interesanto saimniecību segmentā, kur galvenais pienesums ir zirgu sētai “Klajumi”, kam seko ZS “Kurmīši” un mājražotāja Ludmila Peculeviča. Segmentā “Aktīvās atpūtas objekti” apmeklētāju skaits pieaudzis par 46%. Šajā segmentā lielākais nopelns atkal ir zirgu sētai “Klajumi”, kam seko sporta atrakciju parks “Starp debesīm un zemi”.

Krāslavas novadu galvenokārt apmeklē vietējie tūristi no citām Latvijas pilsētām. Ārvalstu ceļotāju skaits 2025. gadā samazinājies salīdzinājumā ar 2024. gadu un veido aptuveni 7,4% no kopējā tūristu skaita (2024. gadā – 10,3%). Šo samazinājumu iespējams skaidrot ar to, ka pēdējos gados tūrisma attīstību pierobežā, tostarp Krāslavas novadā, negatīvi ietekmē ģeopolitiskā situācija – vairs neapmeklē tūristi no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī samazinājies Eiropas valstu tūristu skaits, kas novērtē teritoriju kā mazāk drošu. Tajā pašā laikā pieaudzis tūristu skaits no Lietuvas un Vācijas.

Saskaitot ārvalstu ceļotājus, kas minēti statistikas datos un kuri apmeklējuši Krāslavas novada tūrisma objektus, kā arī nakšņojuši novadā esošajās naktsmītnēs, var secināt, ka TOP 5 valstis, no kurām ieradušies ceļotāji, ir Lietuva (1954), Vācija (971), Polija (622), Igaunija (341) un Lielbritānija (290). Jāpievērš uzmanība, ka šogad būtiski pieaudzis tūristu skaits no Lietuvas un Polijas, savukārt Lielbritānija pirmo reizi iekļuvusi ārzemnieku TOP pieciniekā.

Krāslavas novada tūrisma informāciju var saņemt Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrā (Pils ielā 2, Krāslavā) un Dagdas Tūrisma informācijas punktā (Skolas ielā 6, Dagdā).

Krāslavas novada Tūrisma informācijas centru 2025. gadā apmeklēja 6545 cilvēki, no kuriem 1156 bija ārzemnieki. Starp ārvalstu tūristiem visvairāk bija ceļotāju no Lietuvas (645), Vācijas (137), Polijas (75), Igaunijas (63) un Ukrainas (43), kā arī vairāk nekā 20 citām valstīm.

Dagdas Tūrisma informācijas punktā apkalpoti 1722 apmeklētāji, no kuriem 59 bija ārvalstnieki, pārstāvot vairāk nekā 13 valstis.

Galvenā Krāslavas novada tūrisma mājas lapa, ko administrē Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra speciālisti, ir www.visitkraslava.com  Šī mājas lapa ir pieejama piecās valodās: latviešu, krievu, angļu, vācu un lietuviešu.

Krāslavas novada tūrisma portāla www.visitkraslava.com apmeklējuma analīze,                                                                              pamatojoties uz ANALYTICS.GOOGLE datiem

Periods: 01.01.25. - 30.11.25.

KOPĀ: 27065 apmeklējumi (tai skaitā 26692 jauni lietotāji

Lielāko daļu Krāslavas novada tūrisma portāla apmeklētāju veido vietējie tūristi no Latvijas, it īpaši no Rīgas, kā arī no kaimiņvalsts Lietuvas. Interesanti, ka par novadu interesējas arī tāli ceļotāji, piemēram, no Ķīnas, no Lanzhou pilsētas.

Kāds ir tūrisma pienesums Krāslavas novadam

Tūrisms Krāslavas novadā veicina gan ekonomisko, gan sociālo attīstību. Tas nodrošina ienākumus vietējiem uzņēmējiem, īpaši naktsmītņu, ēdināšanas, amatniecības un aktīvās atpūtas pakalpojumu sniedzējiem. Tūrisms arī veicina reģiona atpazīstamību, popularizē kultūras un dabas mantojumu, kā arī stiprina sadarbību starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem novadā.

Balstoties uz 2025. gada datiem par tūristu mītnēm, Krāslavas novadā uzturējās 29 778 tūristi. Pieņemot, ka viens tūrists pavada ceļojumā vidēji vienu nakti un divas dienas, un vidēji atstāj galamērķī aptuveni 60 EUR (izmitināšana, ēdināšana, objektu apmeklējums, suvenīri u.c.), var secināt, ka tūristu finansiālais pienesums novada tūrisma objektiem, ņemot vērā tikai tos, kuri nakšņoja vismaz vienu nakti, veido aptuveni 1 786 680 EUR (29 778 × 60 EUR).

Ņemot vērā, ka daļa tūristu novadā uzturas vairākas naktis, īpaši strādnieki, kuri vienā naktsmītnē mēdz dzīvot pat vairākus mēnešus, kā arī to, ka ievērojamu daļu veido vienas dienas ceļotāji, kopējais tūrisma radītais finansiālais pienesums Krāslavas novada uzņēmumiem varētu sasniegt aptuveni 2 miljonus eiro.

Secinājumi

1.    Tūristu mītnes turpina stabilu izaugsmi. Apmeklējuma dati rāda, ka naktsmītņu segments katru gadu piedzīvo pieaugumu. Tas liecina par pieaugošu reģiona pievilcību, uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un mērķtiecīgām mārketinga aktivitātēm. Pieaugums 2025. gadā norāda, ka novads spēj piesaistīt gan vietējos, gan ārvalstu ceļotājus.

2.    Amatnieku darbnīcu apmeklējuma dati rāda mēreni svārstīgu, taču kopumā pozitīvu tendenci. Lai gan 2024. gadā bija neliels kritums, 2025. gada pieaugums norāda uz pieaugošu pieprasījumu pēc autentiskas vietējā mantojuma un oriģinālu produktu pieredzes.

3.    Muzeju apmeklējuma samazinājums norāda uz nepieciešamību pārskatīt piedāvājumu, tā aktualitāti un pasākumu daudzveidību. Iespējams, ka apmeklētāji meklē modernas un interaktīvas pieredzes, ko esošie objekti šobrīd nepiedāvā pietiekamā apjomā.

4.    Tūristu ekonomiskā ietekme ir būtiska. Aptuvenais aprēķins rāda, ka 2025. gadā tūristi varētu būt atstājuši ap 2 miljoniem eiro, kas ir ievērojams pienesums vietējai ekonomikai - naktsmītnēm, ēdināšanai, transportam, aktivitātēm un vietējiem uzņēmumiem.

5.    Ar mērķtiecīgām investīcijām, mārketingu un piedāvājuma pilnveidi Krāslavas novadam ir potenciāls kļūt par vienu no pievilcīgākajiem Latgales tūrisma centriem, turpinot izaugsmi un stiprinot vietējās ekonomikas attīstību.