BTA: katrs astotais ceļotājs ārzemēs gūst slēpošanas vai snovošanas traumu – dārgākās ārstēšanās izmaksas pārsniedz 3000 eiro

Laura Anna Plato | 2026.02.08

Katrs astotais ceļojumu apdrošināšanas atlīdzības pieteikums janvārī un februārī saistīts ar traumām, kas gūtas slēpojot vai snovojot ārzemēs, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) apkopotie dati. Smagākais gadījums noticis Andoras kalnu kūrortā, kur, slēpotājam neveiksmīgi krītot, gūtas nopietnas galvas un muguras traumas, par ko izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība pārsniedza 3200 eiro. BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče stāsta, ka, lai gan Latvijas iedzīvotāji ziemā ceļo arī uz siltajiem galamērķiem, piemēram, Ēģipti, kur atlīdzību pieteikumu ir visvairāk, būtiski augstākas atlīdzības ir  tieši par apdrošināšanas gadījumiem, kas notiek, nodarbojoties ar ziemas sporta veidiem kalnos.

Vidējā atlīdzība par slēpojot gūtu traumu ir divas reizes lielāka par jebkuru citu negadījumu ceļojuma laikā
Janvāris un februāris ir aktīvākie mēneši, kad cilvēki dodas nodarboties ar ziemas sporta veidiem. BTA dati liecina, ka slēpošanas un snovošanas laikā gūtās traumas šajos mēnešos veido 12 % no visiem ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem. Tās biežāk gūtas slēpošanas kūrortos Austrijā, Itālijā, Francijā, Slovākijā un Šveicē.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Sajūtu vakars pie jūras

Vasaras pilnbriedā, 20. jūnijā, kad jūra satiekas ar saulrieta ugunīgajām nokrāsām, Ventspils pludmalē ikviens aicināts piedzīvot sajūtu vakaru pie jūras.

Ventspils TIC

“Ziemas sporta traumu gadījumos atlīdzību apmērs ir būtiski augstāks. Vidējā BTA atlīdzība par slēpojot gūtu traumu sasniedz 623 eiro, kas trīs reizes pārsniedz vidējo ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību par citiem negadījumiem ceļojumu laikā – 210 eiro. Tas apliecina, ka finansiālie zaudējumi, kas cilvēkiem ceļojumos var rasties, nodarbojoties ar ziemas sporta veidiem, ir ievērojami apjomīgāki,” stāsta Ivo Danče.

Dārgākās traumas uz kalna – pamatā slēpošanas rezultātā

Smagākais pēdējo divu gadu laikā fiksētais gadījums BTA pieredzē noticis Andoras kalnu kūrortā, kur slēpošanas laikā klients neveiksmīgi krita un guva nopietnas galvas un mugurkaula traumas, tostarp muguras skriemeļa lūzumu, un zaudēja samaņu. Cietušajam bija nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, ārstēšana medicīnas iestādē un medicīniskie palīglīdzekļi. Kopējā atlīdzība šajā gadījumā sasniedza 3272 eiro.

Citā gadījumā Francijas Alpu kūrortā cilvēks jau pirmajā dienā uz kalna, paceļoties ar pacēlāju, neveiksmīgi krita un satraumēja ceļgalu, pat nesākot slēpot. Šajā gadījumā apdrošināšana sedza ne tikai transportēšanu uz slimnīcu, ārstēšanos un nepieciešamos izmeklējumus, bet arī kompensēja izdevumus par 5 dienu neizmantotām slēpošanas biļetēm, kā arī tālākos izmeklējumus Latvijā. Šajā gadījumā apdrošināšanas atlīdzība pārsniedza 2000 eiro.

Tikmēr Slovākijā slēpošanas laikā kāds vīrietis kritiena rezultātā guva galvas, deguna un kakla traumas, un neatliekamās medicīniskās palīdzības izmaksas sasniedza 2075 eiro. Savukārt Šveicē ģimenes ceļojuma laikā bērns slēpjot krita un salauza roku. Šajā gadījumā apdrošināšana sedza ārstēšanās izmaksas 1150 eiro apmērā.

“Lai gan kalnu slēpošana un snovošana ir vienlīdz populāri ziemas sporta veidi, mūsu praksē redzam, ka tieši slēpošana biežāk rezultējas dažādās traumās. Būtiski ņemt vērā, ka šajos gadījumos medicīniskā transporta un ārstēšanās izdevumi ārzemēs var būt milzīgi – cilvēka aizgādāšana no kalna ar sniega motociklu vai helikopteru, izmeklējumi slimnīcā, stacionēšanās, kā arī turpmāka ārstēšanās un rehabilitācija Latvijā visbiežāk veidos izmaksas vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tamdēļ, dodoties uz kalniem, ziemas sporta veidu riskiem ir jābūt iekļautiem ceļojumu apdrošināšanas segumā,” stāsta Ivo Danče.

Dodoties uz kalniem, jāparedz, ka arī pats var izraisīt negadījumu!

Krītot uz kalna, biežākie savainojumi, kurus gūst ceļotāji, ir dažādi sasitumi, lūzumi, sastiepumi – to ietekmē savu spēju pārvērtēšana, laikapstākļi un redzamība uz kalna (migla, apledojušas trases u. tml.), apstākļu sakritība vai arī neparedzamas situācijas citu cilvēku rīcības dēļ.

Piemēram, kādam vīrietim bēdīgi beidzās slēpošana Francijā cita slēpotāja neparedzamās rīcības dēļ, kurš atradās priekšā un pēkšņi apstājās. Lai izvairītos no sadursmes, BTA klients bija spiests strauji bremzēt un mainīt virzienu. Rezultātā viņš smagi krita uz atsegtiem akmeņiem ārpus trases, gūstot nopietnas brūces. Šajā gadījumā bija nepieciešama glābšanas dienesta iesaiste, un kopējās apdrošināšanas atlīdzība sasniedza 1375 eiro.

“Patiesi, negadījumi notiek arī citu slēpotāju pēkšņu manevru dēļ. Tomēr, dodoties uz kalna, noteikti nedrīkst pārvērtēt arī pašiem savas spējas. Tāpat vienmēr jāatceras, ka trasēs var būt ne tikai ziemas sporta entuziasti ar zemām prasmēm un minimālu pieredzi, bet arī bērni, kuri vēl tikai apgūst drošības nosacījumus uz kalna. Savukārt, lielā ātrumā vai bieži vien pat uz līdzenas vietas uztriecoties otram, nereti traumas gūst abas puses. Šajās situācijās cietusī puse var arī vērsties pret vainīgo, tāpēc, plānojot ceļojumu, kas ietver nodarbošanos ar ziemas sporta veidiem, arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir jāietver kopējā ceļojumu apdrošināšanas segumā,” skaidro Ivo Danče.