Policijas ieteikumi, kā svinēt Jaungada atnākšanu, nesagandējot kaimiņattiecības

Dārta Rasa Majevska | 2025.12.30

Pulkstenim tikšķot arvien skaļāk, Vecgada vakars tuvojas ar visu, kas tam pienākas, – dzirkstošiem dzērieniem, jaunā gada sagaidīšanas sajūsmu, gavilēm piepildītiem saucieniem, salūtu debesīs, ballēm, atrakcijām un pasākumiem, kas nereti ievelkas līdz pat rīta gaismai. Taču daudzdzīvokļu mājās šī svētku nakts ir arī pārbaudījums kaimiņattiecībām. Kā svinēt skaisti un ar vērienu, vienlaikus saglabājot cieņu pret līdzcilvēkiem? Un ko darīt, ja Jaungada sajūsma kaimiņos pārvēršas par neizturamu troksni? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedz Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas (RPP) un “Bonava Latvija” eksperti.

Troksnis nav aizliegts, bet robežas pastāv

Raksts turpinās pēc reklāmas

Sajūtu vakars pie jūras

Vasaras pilnbriedā, 20. jūnijā, kad jūra satiekas ar saulrieta ugunīgajām nokrāsām, Ventspils pludmalē ikviens aicināts piedzīvot sajūtu vakaru pie jūras.

Ventspils TIC

Viens no nepatīkamākajiem svētku svinēšanas un ballīšu blakusefektiem ir skaļš troksnis – mūzikas ritmi, kas savijas ar klaigām, smiekliem, sarunām un skaļu dziedāšanu līdzi iemīļotākajām dziesmu melodijām. Neraugoties uz to, ka daudzi vecgada vakarā pulcējas un svin līdz pusnaktij, spēkā joprojām ir iedzīvotāju tiesības uz naktsmieru no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00. Arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (RPP) atgādina, ka trokšņošana pati par sevi nav tieši aizliegta darbība, tomēr tas nenozīmē, ka var ignorēt apkārtējos. Atbildība likumā noteikta netieši – par sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas detalizēti aprakstīta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.

Vienlaikus policijā atzīst, ka sabiedriskās kārtības traucēšana nav tikai svētku laika problēma, bet aktuāla visa gada garumā. 2024. gadā Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija saņēmusi 460 iesniegumu par dažāda veida trokšņošanas gadījumiem – sākot no skaļas mūzikas un televizora līdz pat bērnu skraidīšanai kaimiņos. Par sabiedriskās kārtības traucēšanu pērn uzsākti 644 administratīvā pārkāpuma procesi, savukārt šogad līdz šim – 489 procesi. Vienlaikus policijas rīcībā esošā statistika neapliecina, ka tieši gada nogalē un svētku laikā šo gadījumu kļūtu vairāk, lai gan paši likumsargi norāda – ne visi iedzīvotāji par trokšņošanu izvēlas ziņot.

Brīdināt pirms ballītes – mazs solis, liels efekts

“Bonava Latvija” mājokļu eksperti norāda, ka nereti miera traucēšanas gadījumos kaimiņi izvēlas nevērsties policijā, ja skaļa ballīte notiek aiz sienas vai tuvumā. Viens no iemesliem – kaimiņi jau iepriekš ir savstarpēji pabrīdinājuši cits citu un vienojušies par svinību norisi un iespējamajām neērtībām, ko tās var sagādāt. Šāda pieeja liecina par veselīgām un cieņpilnām kaimiņattiecībām, turklāt ņemt piemēru nemaz nav grūti – pietiek savlaicīgi pabrīdināt kaimiņus par plānoto ballīti ar īsu ziņu kāpņu telpā, lapiņu pie paziņojumu dēļa vai ierakstu mājas čatā. Tomēr vislabāk strādā personiska saruna – cilvēki ir daudz iecietīgāki, ja zina, kas viņus sagaida. Tāpat svarīgi atcerēties, ka nakts laikā klusuma ievērošana nav tikai formāla prasība, bet cieņas apliecinājums tiem, kuri vēlas gulēt vai jauno gadu sagaida mierīgākā noskaņā.

Taču mēdz būt arī pretēja situācija – informācija par ballīti nav saņemta, tomēr kaimiņi apzināti izvēlas neiesaistīt likumsargus, jo atceras: Vecgada vakars ir īpašs, bet kaimiņi paliek tie paši arī 1. janvārī, februārī un visā pārējā gadā, un ar viņiem būs jāsadzīvo ilgtermiņā. Tieši tādēļ svētku laikā savstarpēja cieņa un spēja domāt par nākotni kļūst īpaši nozīmīga – ilgtermiņā vienpusēja piekāpšanās izsīkst un var pāraugt samilzušās konfliktsituācijās visas mājas iedzīvotāju lokā. Tāpēc būtiski izvērtēt situācijas nopietnību un pieņemt pārdomātu lēmumu par turpmāko rīcību, ja tas tomēr nepieciešams.

Ja kaimiņu svinības kļūst par problēmu

Ja Jaungada sagaidīšana kaimiņos kļūst pārāk skaļa, RPP primāri aicina pieklauvēt pie durvīm un pieklājīgi norādīt uz radušos situāciju, lūdzot to novērst. Policijas pieredze rāda, ka nereti cilvēki pat neapzinās, ka traucē apkārtējiem, un situāciju iespējams atrisināt ar vienkāršu sarunu.

Ja saruna nepalīdz vai kādu iemeslu dēļ nav iespējama, trokšņošanas brīdī aicināts zvanīt uz vienoto tālruni 112. Likumsargi ieradīsies notikuma vietā, veiks pārrunas un izvērtēs, vai kaimiņu rīcībā ir saskatāms pārkāpums. Tāpat iedzīvotājiem ir iespēja vērsties pašvaldības policijā ar kolektīvu iesniegumu. Jāņem gan vērā, ka katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, jo traucējošs troksnis mēdz būt arī subjektīvs, un ne vienmēr tiek pieņemts lēmums par soda piemērošanu.

Svētku nakts pāriet, attiecības paliek

“Bonava Latvija” ekspertu skatījumā kvalitatīva dzīves vide veidojas, ne tikai pateicoties siltiem mājokļiem un sakoptai apkārtējai videi, bet arī cieņpilnām kaimiņattiecībām. Vecgada vakars ir īss, bet attiecības ar cilvēkiem blakus dzīvoklī – ilgstošas. Svinot Jaungadu ar dzirkstošu prieku, mūziku un smiekliem, ir vērts atcerēties: savstarpēja sapratne, neliela piekāpība un cieņa ļauj šo īpašo nakti izbaudīt visiem mājas iemītniekiem.