Aklimatizācija: ko darīt, ja ceļojuma laikā jūties slikti?

Gabriela Ūdre | 2026.01.10

Statistika liecina, ka 79 % tūristu izjūt veselības traucējumus ceļojuma laikā vai uzreiz pēc ierašanās galamērķī, un aptuveni 10 % no tiem meklē palīdzību medicīnas iestādēs. Biežākās nelabuma izpausmes ir nogurums, miegainība, slikta dūša, apetītes zudums un gremošanas traucējumi – tie visi ir aklimatizācijas simptomi, kas rodas organisma pielāgošanās dēļ jaunajiem apstākļiem, laika joslai vai augstumam virs jūras līmeņa. TEZ TOUR Latvija ir apkopojis svarīgāko informāciju, ko ņemt vērā sastopoties ar to.

Kā atšķirt aklimatizāciju no saaukstēšanās?

Raksts turpinās pēc reklāmas

Brīvdienu māja “Meijas nams”

Labiekārtota divstāvu guļbaļķu māja ar 3 guļamistabām, viesību telpu, virtuvi, iekštelpu pirti un āra baļļu.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Aklimatizācijas laikā var parādīties apetītes zudums, nogurums, garastāvokļa svārstības, gremošanas traucējumi un pat pastiprināta svīšana. TEZ TOUR Latvija komunikācijas pārstāve Gabriela Ūdre uzsver, ka dažkārt simptomi var līdzināties vieglai saaukstēšanās formai, taču ir dažas būtiskas atšķirības. Vairumā gadījumu aklimatizācija notiek pirmajās dienās pēc ierašanās un pāriet diezgan ātri. Taču nopietnu vai hronisku slimību, piemēram, arteriālas hipertensijas vai sirds un asinsvadu sistēmas slimību, gadījumā tā var būt grūtāka vai ilgāka. “Aklimatizācija norit pakāpeniski un parasti ietver vairākus posmus. Vispirms organisms iepazīstas ar jauno vidi – šajā laikā var parādīties nogurums, miegainība vai bezmiegs. Tālāk seko aktīvā reakcijas fāze, kad ķermenis strādā nedaudz intensīvāk un kļūst jutīgāks pret ārējiem faktoriem. Visbeidzot iestājas stabilizācijas posms, kad organisms jau pieradis un pašsajūta uzlabojas,” stāsta uzņēmuma pārstāve.

Cik ilgi turpinās aklimatizācija un kas biežāk ar to sastopas?

Aklimatizācijas periods katram cilvēkam ir individuāls – pirmie simptomi parasti parādās 2.–4. dienā pēc ierašanās galamērķī un var saglabāties līdz pat 10 dienām. Visgrūtāk pierast pie jauna klimata parasti ir ekvatoriālajos reģionos, tropu mežos un karstās, sausās tuksneša zonās. Ātrumu, kādā ķermenis pielāgojas, ietekmē vecums, fiziskā forma, rūdījums un veselības stāvoklis. Īpaši jutīgi pret klimata maiņu ir bērni, seniori un cilvēki ar sirds vai elpošanas sistēmas saslimšanām.

Kā mazināt simptomus?

Lai mazinātu iespējamo nogurumu un stresu, ko izjūt organisms, ir ieteicams jau pirms ceļojuma pakāpeniski pielāgot miega režīmu galamērķa laika zonai. Svarīgi ir arī pirms lidojuma labi izgulēties, ēst sabalansēti un samazināt stresa faktorus. Ierašanos galamērķī vēlams plānot vakara stundās, lai būtu iespēja atjaunoties nakts miegā, taču, ja tas nav iespējams, labākais variants ir pirmajā ceļojuma dienā izvēlēties mierīgu ritmu, izvairīties no pārslodzes un dot organismam laiku pakāpeniski “ieslēgties” jaunajā diennakts režīmā, nesteidzoties ar straujām dienas režīma maiņām.

Arī pēc ierašanās būtiska ir pareiza dienas ritma izvēle. Ieteicams valkāt ērtu, elpojošu apģērbu, neaizmirst galvassegu un lietot saules aizsargkrēmu – tas palīdz izvairīties no pārkaršanas un saules dūriena. No pulksten 12.00 līdz 17.00 vēlams izvairīties no intensīvas saules, bet ūdenī un pludmalē uzturēties ar mēru. Pirmajās uzturēšanās dienās vēlams atturēties no alkohola un piesardzīgi pieiet eksotisku ēdienu degustēšanai, jo gremošanas sistēma vēl tikai pielāgojas. Dzeršanai ieteicams izvēlēties tikai pudelēs pildītu ūdeni ar cieši noslēgtu korķi. Jāatceras, ka ledus dzērienos daudzviet tiek gatavots no krāna ūdens un tas var būt bīstams. Tas īpaši attiecas uz tādiem galamērķiem kā Ēģipte, Turcija, Indija, Taizeme un vairākas Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstis.

Protams, aklimatizācijai nav universālu zāļu, tomēr cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām ceļojumam jāsagatavojas īpaši rūpīgi – savlaicīgi konsultējoties ar ārstu un sakārtojot nepieciešamos medikamentus ceļojuma aptieciņai. Dodoties uz eksotiskām valstīm, vērts arī laikus noskaidrot, kādas vakcīnas un profilakses pasākumi ir ieteicami. Tas palīdz samazināt riskus un nodrošināt mierīgāku, drošāku atvaļinājumu.

“Ceļojumam jāsniedz prieks un atpūta, nevis lieks stress ķermenim. Daži vienkārši soļi pirms un ceļojuma laikā būtiski atvieglo aklimatizāciju un palīdz pilnvērtīgi izbaudīt galamērķi,” rezumē G. Ūdre.