Māksla aicina atļauties būt. Rotko muzejs piesaka gada nogales sezonu

Inga Gedžūne | 2025.12.20

2025. gada 5. decembrī Rotko muzejs atklāja gada nogales izstāžu sezonu, nākot klajā ar pieciem starptautiskiem projektiem, kas pievēršas humora, klātbūtnes, tehnoloģiju un pieredzes nepastāvības tēmām. No introspektīvas glezniecības un sapņu ainavām līdz porcelānam, kuru veidojusi gan cilvēka roka, gan mašīnas spēks, jaunā izstāžu sezona pulcē kaimiņzemes Lietuvas un citvalstu māksliniekus, kas piedāvā meditatīvu māksliniecisku baudījumu gada klusākajiem mēnešiem.

Meda Norbutaite “Ķīlis”

Raksts turpinās pēc reklāmas

Spēlē spēli, laimē balvas un svini 741!

Pilsētvide kā spēles laukums – uzdevumi, komandu izaicinājumi un QR kodi. Dalībniekiem iespēja cīnīties par balvām.

Rēzeknes pilsētas TIC

Lietuviešu māksliniece, kuratore un mākslas pedagoģe Meda Norbutaite ironiskā, teju groteskā manierē ceļ skatītājam priekšā šodienas trauksmainās sabiedrības problēmas – mūsu bailes un cerības, skaudību un nedrošību, uzpūsto ego un nemitīgo sevis šaustīšanu. Humors māksliniecei ir reizē atskaites punkts un instruments, ar kuru vilkt gaismā mūsdienu cilvēka maskotās, uzspēlētās personības dilemmas.

Mākslas zinātniece Dr. Evelina Januškaite atzīmē: “Šodien sociālie tīkli piedāvā teju bezgalīgas saziņas iespējas, taču reizē ar neierobežoto sasaisti mūsu apziņu pārpludina neapturama attēlu straume. Šajos apstākļos Norbutaites “kumēdiņi” kļūst par ķīli, kas izlauž mūs no stingrajiem rāmjiem, ļauj pasmieties par sevi un atgūt brīvības sajūtu. Aptverot pilnu emociju spektru, izstāde aicina atpazīt un atmodināt sevī klaunu – spriganu ampelmani, kurš spēj domāt, atvērties, strostēt un mīlēt, ālēties, kļūdīties un uzdrošināties sākt visu no jauna.”

Solveiga Gutaute “Genius Loci”

Lietuviete Solveiga Gutaute rada atmosfēriskas gleznieciskas telpas, kur ēna, klusums un gaismas trīsas kļūst par patstāvīgu māksliniecisku pieredzi. Mākslinieci interesē robežstāvokļi starp gaismu un tumsu, sapņiem un nomodu, atmiņām un šodienu. Viņas “ēnu glezniecība” top Rjuiči Sakamoto meditatīvās mūzikas ritmos un aicina skatītāju uz nesteidzīgu apceri, kur maņas atraisās un uztvere kļūst intuitīva.

Kā uzsver projekta kurators Māris Čačka, izstāde atgādina: “Māksla nav jāizprot; pietiek ar to, ka atļaujam sev tajā būt.”

Roks Dovidēns “Mehāniskais pieskāriens porcelānam”

Mākslas doktors, mākslinieks un kurators Roks Dovidēns (Rokas Dovydėnas, Lietuva) izseko Eiropas porcelāna mākslas attīstībai trīs gadsimtu garumā un ļaujas laikmetīgiem eksperimentiem, kur senais materiāls sastop digitālus risinājumus. Iedvesmojoties arhīvu materiālos un Johana Frīdriha Betgera radošā gara izpausmēs, projekts vaicā, kas notiek brīdī, kad cilvēka roka daļu savas autoritātes nodod algoritmiskam dizainam un robotizētai ražošanai.

“Strādādams ar Limožas porcelānu, kas apdedzināms 1250 °C temperatūrā, es turpinu Ķīnas baltā porcelāna tradīciju – veidoju baltus traukus ar caurspīdīgu glazūru. Taču to tapšana pieder jaunam laikmetam: darbi ir modelēti ar datoru un radīti ar 3D māla printeri, iemiesojot gadsimtiem sena materiāla un robotizētas precizitātes sastapšanos,” teic mākslinieks.

Diāna Rudokiene “Sapņu topogrāfijas”

Lietuviešu mākslinieces Diānas Rudokienes jaunrade pēta trauslo robežu starp redzamo un neredzamo, atklājot viņas ilgstošo aizraušanos ar zemapziņu, atmiņu un transformācijas procesiem. Gleznojot caurspīdīgu krāsas slāņu un smalku toņu pāreju piesātinātos laukumos, māksliniece rada sapņainas noskaņas piestrāvotas telpas, kurās tēli šķiet izirstam gaismas un gaisa virmojumos, iezīmējot mums visiem kopīgu cilvēcisko emociju ainavu.

“Puskrēslā starp miegu un nomodu uz audekla uznirst tēli – nepastāvīgi, mainīgi, tie zūd un atgriežas atkal. Glezniecība kļūst par acīm neredzamā kartējumu, iezīmējot trauslo robežu starp sapņa un apzinātas uztveres teritorijām. Kartējot savu sapņu topogrāfijas, es aicinu skatītājus atpazīt tajās savējo fragmentus,” bilst māksliniece.

“Spriedze un pārtapšana: klejojums esības robežās”

Mākslas konsorcija “Pashmin Art” producētā izstāde pulcē Džanu Davo, Pēteru Bakhauzu, Horstu Vāgneru, Fantu Vengeru, Reinhardu Hanki, Holgeru Dempvolfu, Sonju Parčetu un Annu van den Hēveli – astoņus māksliniekus, kuru darbi runā par dziļi emocionālām un garīgām pārejas pieredzēm, kas piemeklē cilvēku šodienas strauji mainīgajā pasaulē. Apvienojot abstrakciju, ekspresionismu un garīgumu, izstāde iztausta robežas starp personisko un kolektīvo identitāti un aicina reflektēt par mūsu laikmeta izaicinājumiem – atsvešinātību, jēgas meklējumiem un ilgām pēc piederības.

Rotko muzeja ziemas sezonas izstādes apmeklētājiem būs pieejamas no 2025. gada 5. decembra līdz 2026. gada 8. februārim.

Vienlaikus līdz 2026. gada 1. februārim muzejā joprojām skatāmas arī divas rudens sezonas izstādes – starptautiskā laikmetīgās keramikas konkursizstāde “Martinsona balva 2025” un Lietuviešu keramiķes Milenas Pirštelienes soloprojekts “Sērkociņš smiltīs”.

Sezonas atklāšanas dienā, noslēdzoties atklāšanas pasākumam, ieeja jaunatklātajās izstādēs būs bez maksas.
Rotko muzeja ziemas sezona ir tapusi sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās keramikas centru un konsorciju “Pashmin Art”. Atbalsta – Valsts kultūrkapitāla fonds, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, Panevēžas pilsētas pašvaldība (Lietuva) un “Caparol”.