Kas ir svarīgākais, iegādājoties ģimenes krosoveru?

Foto: Velocita.lv | Autors: Velocita.lv | 2025.07.09

Kompakto pilsētas SUV klasē Eiropā vēl nekad nav valdījusi tik liela konkurence. Par tirgus daļu cīnās vairāk nekā trīs desmiti modeļu, un tikai ar augstāku sēdpozīciju jau labu laiku vairs nepietiek, lai piesaistītu pircējus. Mūsdienās būtiska nozīme ir modernai informācijas un izklaides sistēmai, savienojamības iespējām, kā arī jaunākajām drošības palīgsistēmām. Pēc ekspertu domām, daudziem autovadītājiem šie aspekti ir pat svarīgāki nekā praktiskums vai ekonomiskums. Sekojot jaunākajām tendencēm, auto ražotāji aprīko šī segmenta automobiļus ar tādām inteliģentām funkcijām, par kādām pirms 10 gadiem varējām tikai sapņot.

Jauni automobiļi, nemainīgas prasības

Raksts turpinās pēc reklāmas

"Mājas kafejnīcu dienas" Ārdavas muižā

“Mājas kafejnīcu dienu” ietvaros apmeklētājiem būs iespēja klātienē redzēt un piedzīvot Ārdavas muižas atdzimšanas stāstu.

Preiļu novada TIC

“Delfi Auto” redaktors Raimonds Zandovskis norāda, ka tā sauktā C-SUV segmenta modeļi ir īpaši populāri ģimeņu vidū. Pēc speciālista domām, šie spēkrati jau ir apsteiguši praktiskos universāļus, kas iepriekš dominēja šajā mērķa auditorijā.

Šie modeļi ir ļoti populāri arī Latvijā. Starp visvairāk pārdotajiem modeļiem ir vairāki kompaktie apvidnieki, piemēram, Nissan Qashqai, Volkswagen Tiguan, Škoda Kodiaq, Toyota RAV4 un Kia Sportage.

“Neraugoties uz tendenču maiņu, autovadītāju prioritātes ir palikušas nemainīgas. Pircējiem ir svarīgi, lai ģimenes automašīna būtu droša un komfortabla, lai arī kādos apstākļos nāktos braukt,” saka žurnālists, kurš katru gadu testē desmitiem jaunu modeļu.

Šī gada sākumā Amerikas Automobiļu asociācijas (AAA) veiktā aptauja liecina, ka 78% autovadītāju, izvēloties automašīnu, par galveno prioritāti uzskata progresīvas drošības tehnoloģijas, un 64% autovadītāju nākamajā automašīnā vēlētos automātisko avārijas bremzēšanas sistēmu (AEB). Tas ir vairāk nekā tie, kas vēlas jaudīgāku dzinēju.

Šādu tendenci pastiprina Euro NCAP vērtējumi. Pirms dažiem gadiem neatkarīgās drošības organizācijas piešķirtais piecu zvaigžņu novērtējums jaunākās paaudzes Kia Sportage nepārprotami veicināja tā popularitāti ne tikai Latvijā, bet arī Lielbritānijā, Polijā un Spānijā.

Pieprasījumu pēc progresīvām drošības sistēmām nosaka ne tikai autovadītāju vēlmes. To efektivitāti ceļu satiksmes drošībā ir apstiprinājuši gan ražotāju laboratorijas testi, gan reālu satiksmes negadījumu analīze.

"Drošības standarti tiek nemitīgi uzlaboti. Ražotājiem ir pienākums visos jaunajos Eiropas Savienībā pārdotajos automobiļos uzstādīt tādas tehnoloģijas, kā automātiskās avārijas bremzēšanas un vadītāja noguruma atpazīšanas sistēmas. Obligāto sistēmu saraksts turpina paplašināties," norāda R. Zandovskis.

Vēlas ne tikai brīdinājumus, bet reālu palīdzību

Tātad, kādas ir galvenās tehnoloģijas, ko vēlas autovadītāji? Eiropas Transporta pētījumu publicētajā 2024. gada analīzē atklājās, ka pircēji visaugstāk vērtē sistēmas, kas ne tikai brīdina par briesmām, bet arī automātiski iejaucas, kad tas ir nepieciešams.

To, ka autovadītāji intuitīvi izvēlas visefektīvākās sistēmas, apliecina jaunākie reitingi. Pētnieki konstatēja, ka frontālās sadursmes brīdinājuma un automātiskās bremzēšanas sistēmas var samazināt sadursmju skaitu līdz pat 24 procentiem.

Rezultātā no 2024. gada automātiskās avārijas bremzēšanas sistēmas kļuva par standarta aprīkojumu visos jaunajos ES reģistrētajos automobiļos. Izmantojot videokameras un radara sensorus, šī tehnoloģija var noteikt potenciālo sadursmi ar citu transportlīdzekli un patstāvīgi aktivizēt bremzes, ja vadītājs nereaģē. Tomēr vadošie ražotāji izmanto ne tikai šo standarta risinājumu.

Piemēram, atjauninātais Kia Sportage, kas debitēja šogad, ietver jaunas drošības tehnoloģijas. Viena no tām ne tikai “redz” citus transportlīdzekļus, bet arī atpazīst gājējus un velosipēdistus krustojumos. Tas ļaus autovadītājiem pārvietoties un manevrēt daudz drošāk, īpaši uzraugot mazāk aizsargātos satiksmes dalībniekus.

Cita tehnoloģija brīdina pasažierus pirms izkāpšanas no automobiļa, ja durvju atvēršana tiek uzskatīta par nedrošu, piemēram, tuvojošos transportlīdzekļu dēļ. Šī funkcija, kas vēl nesen debitēja tikai premium segmenta modeļos, tagad kļūst pieejama arī vidējās klases transportlīdzekļos.

"Ražotāji pievērš lielu uzmanību tam, kādos apstākļos autovadītāji brauc visbiežāk. Visvairāk negadījumu notiek tieši pilsētās, kur neapdomīgu manevru vai intensīvas satiksmes dēļ bieži notiek nelieli incidenti. Šādās situācijās noteikti var palīdzēt papildu elektronisko acu pāris," norāda R. Zandovskis.

Ieguldījums riska samazināšanā

Eksperts piebilst, ka elektroniskās palīgsistēmas uzrauga autovadītājus arī uz lielceļiem. Nissan Qashqai modeļos ir viedas brīdinājuma sistēmas par autovadītāja nogurumu, turklāt apvidnieku var aprīkot arī ar ātruma korekcijas tehnoloģiju līkumos.

Hyundai Tucson izmanto viedo ātruma ierobežošanas un uzturēšanas sistēmas, bet Škoda Kodiaq radari uzrauga līdz pat 90 metru zonu aiz transportlīdzekļa un blakus transportlīdzeklim, brīdinot autovadītāju par citu spēkratu klātesamību. Tikmēr jaunajā Kia Sportage ir iebūvēta specializēta braukšanas palīgsistēma, kas automātiski notur automobili joslas vidū un drošā attālumā no citiem transportlīdzekļiem, braucot ar ātrumu līdz 180 km/h.

Tiesa, moderno palīgsistēmu pienesums visspilgtāk redzams tur, kur autovadītāji pavada lielāko daļu sava laika – pilsētās.

“Pircēji arvien biežāk uzskata drošību nevis kā patīkamu bonusu, bet gan par ieguldījumu riska samazināšanā pilsētās, kur notiek septiņi no desmit negadījumiem,” secināts Eiropas Transporta pētniecības pārskata analīzē.

“Meklējot savu nākamo kompaktā apvidnieka modeli, pircējiem būtu jāinteresējas nevis par gaisa spilvenu skaitu, bet gan par to, kādas drošības tehnoloģijas konkrētajā automašīnā ir uzstādītas. Piemēram, vai auto automātiski bremzēs pirms velosipēdista, vai aizmugurējā buferī ir tikai videokamera vai arī radars, un vai ražotājs sniedz drošības sistēmu programmatūras attālinātus atjauninājumus,” iesaka R. Zandovskis.