Līgatnes dabas takās jauni iemītnieki – Bonija un Klaids

Foto: Pixabay.com | Autors: Ilze Reinika | 2025.07.04

Līgatnes dabas takas kļuvušas par mājvietu diviem jauniem iemītniekiem – lapsēniem Bonijai un Klaidam. Lapsēni šobrīd ir apmēram trīs mēnešus veci, enerģiski, ziņkārīgi un pamazām pieaug. Vērīgākie apmeklētāji Līgatnes dabas takās tos var pamanīt lapsu voljērā, kur Bonija un Klaids bieži rotaļājas.

Lapsēni nonāca cilvēku gādībā, kad Dzīvnieku policija sadarbībā ar medību inspektoru un dzīvnieku patversmi “Ulubele” saņēma izsaukumu uz Valmieras novadu. Kāda ģimene bija atņēmusi savvaļas mazuļus mātei un turējusi nelielā būrī mājas apstākļos. Pieradināti lapsēni vairs nespēj izdzīvot vieni savvaļā un sagādāt barību, tāpēc viņiem bija nepieciešama tūlītēja palīdzība. Savvaļas dzīvnieku mazuļu pieradināšana un nošķiršana no vecākiem ir ne tikai morāli nepieņemama, bet arī pretlikumīga.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Dinaburgas pilsdrupas un pils makets

Dinaburgas pili Naujenes pilskalna vietā 1275. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Mūsdienās ir saglabājušās pils drupas.

TAKA

Līgatnes dabas takās kopš 2022. gada dzīvo lapsa Loreta, kas dzimusi Mārupes pusē. Arī viņa tika izglābta pavisam maza un nogādāta ežu hospitālī, pēc atveseļošanas nonāca Līgatnē. Viņa ir ļoti bailīga un bieži sēž noslēpusies zāles pudurī voljēra vidū, ja to aplūkot atnācis kāds skaļāks apmeklētāju bariņš.

Šie gadījumi spilgti izgaismo problēmu, ka cilvēka rokas var kļūt par ieroci, kas laupa savvaļas dzīvniekiem piemērotos dzīves apstākļus, pakļaujot tos dzīvības briesmām vai dzīvei nebrīvē.

Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka savvaļas dzīvniekus nedrīkst aiztikt vai traucēt! Patvaļīga dzīvnieka izņemšana no tā dabiskās vides ir aizliegta un lielākoties nav nepieciešama. Plašāka informācija par savvaļas dzīvniekiem pieejama vietnē www.neizdzesdzivibu.lv.

Rudā lapsa ir visizplatītākā plēsēju suga Latvijā, kas sastopama visā valsts teritorijā. Lapsa dzīvo dažādās vidēs mežos, pļavās un arī pilsētās gan monogāmos pāros, gan ģimenēs, un katrai lapsai ir sava teritorija ar vairākām alām. Lapsas galvenokārt ir nakts un krēslas dzīvnieki, taču var būt pamanāmas arī dienā. Rudās lapsas visvairāk ēd peļveidīgos grauzējus, putnus, abiniekus, kukaiņus un dažkārt arī augu barību. Tās ir nozīmīgas dabas sanitāres, palīdzot kontrolēt sīko grauzēju populāciju. Lapsām ir izcila dzirde, kāpelēšanas un peldēt prasme un skriešanas ātrums var sasniegt pat 50 km/h.  Tām raksturīgs ruds kažoks, kupla aste, kas kalpo kā līdzsvara rīks.

Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Lai to īstenotu, Līgatnes dabas takās regulāri notiek izglītojoši pasākumi par Latvijā sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem, dodot iespēju visiem interesentiem sīkāk iepazīt šo dzīvnieku bioloģiju, dzīvesveidu, uzvedību un nozīmi dabā, kā arī iepazīsties ar Līgatnes dabas takās dzīvojošiem konkrētās sugas pārstāvjiem.