OCTA polises skrejriteņiem iegādājas galvenokārt vīrieši pusmūžā ar autovadītāja apliecību

Foto: Balta.lv | Autors: Toms Sadovskis | 2025.06.30

Līdz 26. jūnijam OCTA polises Latvijā iegādātas 42% no visiem valstī reģistrētajiem elektroskrejriteņiem. Privātpersonu segmentā iezīmējas skaidrs OCTA polises pircēja profils: vīrietis vecumā no 40 līdz 59 gadiem, ar autovadītāja apliecību un atbildīgu attieksmi ceļu satiksmē - to apliecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) apkopotie dati.

CSDD dati liecina ka valstī kopumā reģistrēti vairāk nekā 27 000 elektroskrejriteņu, no tiem nedaudz virs 11 000 pieder juridiskām personām, bet atlikušie 16 000 privātpersonām. “Redzam, ka lielākā daļa privātpersonu vēl nogaida un, visticamāk, polises iegādi atstās uz pēdējo brīdi”, norāda BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks. Pašreizējie dati liecina, ka vien nepilni 1659 iedzīvotāju valstī iegādājušies OCTA polise skrejriteņiem, kas ir nedaudz virs 10% no kopējā skrejriteņu īpašnieku skaita valstī.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ekskluzīva atpūta TURCIJĀ!

Ultra viss iekļauts. Premium kvalitāte. Bezkopromisa serviss. Sazinies, lai izvēlētos savu ideālo variantu – šī būs atpūta, kuru Tu neaizmirsīsi!

EUR 835.00 | Latvia Tours

Savukārt juridisko personu vidū pieprasījums likumsakarīgi ir daudz augstāks – aptuveni 86% no visiem juridiskajām personām reģistrētajiem elektroskrejriteņiem jau ir iegādātas OCTA polises.

Tipiskais OCTA pircējs – atbildīgs ģimenes cilvēks

Trīs ceturtdaļas jeb 75% no visām elektroskrejriteņu OCTA polisēm iegādājas vīrieši, bet sievietes – vien ceturto daļu.

Aktīvākie pircēji ir vecuma grupās no 40 līdz 49 gadiem (36%) un no 50 līdz 59 gadiem (24%) – kopā 60% no visiem polises īpašniekiem. Vecuma grupa no 30 līdz 39 gadiem veido 28%, bet jaunieši no 20 līdz 29 gadiem – tikai 4%. Seniori (60+) – 7%.

“Jāņem vērā, ka elektroskrejritenis šīm vecuma grupām ne vienmēr ir galvenais pārvietošanās līdzeklis – to var lietot visa ģimene vai arī tas iegādāts atvasēm, bet reģistrēts uz viena ģimenes locekļa vārda,” piebilst K. Liecinieks.
91% fizisko personu iegādājušās vienu polisi, bet tikai 9% – divas vai vairāk. “Tas liecina, ka teju katrs desmitais braucējs mājsaimniecībā iegādājas vairāk par vienu skrejriteni” skaidro K. Liecinieks.

Vadītāja apliecība – uzticamības rādītājs

86% no polišu klientiem ir derīga autovadītāja apliecība – tas, eksperta ieskatā, norāda uz lielāku izpratni par ceļu satiksmes noteikumiem un atbildīgāku attieksmi. Lai gan polisi iegādājas skrejriteņa īpašnieks, un braucējs vēlāk var izrādīties kāds, kuram nav autovadītāja apliecības, tik augstu īpatsvaru noteikti nedrīkst ignorēt.

Tikai 17% OCTA īpašnieku ir reģistrēti soda punkti, un 88% no tiem ir līdz trim punktiem, vai nav nemaz. Tikai 2% pārsniedz trīs punktu robežu.

“Fakts, ka lielākā daļa pircēju ir ar autovadītāja apliecību un braukšanas pieredzi, liecina par apzinīgu pieeju satiksmei,” uzsver Liecinieks.

Rīdzinieki visaktīvākie polišu iegādē

Gandrīz 37% no visām polisēm iegādātas Rīgā. Reģionos aktivitāte ir zemāka – Liepājā un Jelgavā OCTA iegādājas 6%, bet Daugavpilī – 5% klientu.

“Elektroskrejriteņu tirgus šobrīd koncentrējas Rīgā un Pierīgā, kamēr reģionos īpašnieki nesteidzas noformēt polises,” novērojis eksperts.

Elektroskrejriteņa OCTA polises pircēja profils

●    Vīrietis (75%)
●    Vecumā no 40 līdz 59 gadiem (64%)
●    Reģistrējis savu elektroskrejriteni Rīgā (36%)
●    Ar derīgu vadītāja apliecību (86%)
●    Sodu punktu skaits ir zems, vai tāda nav (88%)
●    Iegādājas vienu polisi (91%)

No 1. jūlija obligāta OCTA elektroskrejriteņiem

No 1. jūlija elektroskrejriteņu īpašniekiem būs jāiegādājas obligātā transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise jeb OCTA. Prasības ieviestas, lai ieviestu lielāku drošību ceļu satiksmē un aizsargātu cietušos ceļu satiksmes negadījumos.

“Stājoties spēkā OCTA noteikumiem, zaudējumu atlīdzību varēs saņemt negadījumā ar elektroskrejriteni cietušais, ja tā īpašnieks ar savu transportlīdzekli būs bojājis kāda cita īpašumu vai traumējis kādu,” piebilst K. Liecinieks.