13. jūnijs vēsturē: Sāk Rīgas pils celtniecību

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.13

1330. gada 13.jūnijā tika uzsākta Rīgas pils celtniecība tagadējās pils vietā Daugavas krastā, kad rīdzinieki pēc sakāves karā ar Livonijas ordeni (1297-1330) bija spiesti izpostītās ordeņa pils vietā uzcelt jaunu.

1481. gadā uzliesmoja jauns Livonijas ordeņa karš ar Rīgas pilsētu, un rīdzinieki pili 1484. gadā atkal nopostīja. No toreizējās pils rīdzinieki atstāja tikai daļu Svētā Gara torņa kā bāku upes pusē kuģotājiem un daļu no aizsargmūra. 
Kad ordenis atkal guva virsroku pār Rīgas pilsētu, tika noslēgts līgums, pēc kā rīdziniekiem pils bija sešu gadu laikā piespiedu kārtā jāatjauno. Tomēr atjaunošana ieilga līdz 1515. gadam. Līdz pat 1562. gadam, kad Livonijas ordenis beidza pastāvēt, pils palika ordeņa bruņinieku un viņu pavēlnieka – komtūra – miteklis.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Laikmetīgā teātra “Volatus” pirmizrāde

27. jūnijā plkst. 20.00 Vaidavas ezermalas estrādē laikmetīgā teātra “Volatus” pirmizrāde Lara Merca “Dejas valdzinājums”.

EUR 10 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Pēc Livonijas feodālo valstiņu likvidēšanas 16. gadsimta otrajā pusē Rīgas pilī atradās poļu (1578–1621), zviedru (1621–1710), krievu (1710–1917) pavaldoņu mītne un viņiem pietuvināto iestāžu atrašanās vieta.

1922. gadā Rīgas pils kļūst par Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidenci. Pēc Latvijas valsts neatkarības iznīcināšanas no 1940. līdz 1941. gada februārim pilī apmetas Latvijas PSR Tautas komisāru padome, bet 1941. gada februārī pils ziemeļu daļā tika iekārtota Pionieru pils.

1995. gada 12. jūnijā pils atkal kļuva par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci.