Pētījums: 78% autovadītāju uzskata, ka riskus uz ceļiem rada braukšanas kultūra

Foto: Miltton.com | Autors: Marta Mackeviča | 2025.06.03

Būtiski pieaudzis to autovadītāju skaits, kuri uzskata, ka lielākos riskus satiksmē rada tieši pašu šoferu paradumi un braukšanas kultūra – tā norāda 78% respondentu. Pērn tā uzskatīja vien 53% autovadītāju, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Kā otru populārāko risku cēloni autovadītāji norāda ceļu stāvokli – šogad tā uzskata 44% šoferu, bet pērn – 24%. 26% respondentu norādījuši, ka riskus rada laikapstākļi, 23% - automašīnas tehniskais stāvoklis, bet 27% - atļautais promiļu slieksnis. Aptaujas ietvaros respondenti varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus.

Analizējot aptaujas datus, iespējams secināt, ka vīrieši daudz vaino ceļu stāvokli (48% vīrieši un 40% sievietes), kā arī automašīnas tehnisko stāvokli (26% vīrieši un 19% sievietes), kamēr sievietes uzskata, ka lielākus riskus rada autovadītāju braukšanas paradumi (80% sievietes un 76% vīrieši) un atļautais promiļu slieksnis (28% sievietes un 26% vīrieši).

Raksts turpinās pēc reklāmas

Athina Palace Resort & SPA (5)

Atpūta Grieķijā, Krētā lieliskā viesnīcā

EUR 975 | Atlantic Travel

“Fakts, ka arvien vairāk autovadītāju apzinās – tieši viņu pašu paradumi un attieksme pie stūres rada lielākos riskus satiksmē – ir ļoti iepriecinošs. Tas liecina, ka sabiedrībā sāk nostiprināties paškritiskāka un atbildīgāka domāšana. Tomēr ar apziņu vien nepietiek – ir jāsāk rīkoties. Mēs bieži mēdzam sūdzēties par ceļu stāvokli vai laikapstākļiem, bet realitātē lielākā daļa negadījumu notiek tieši labos braukšanas apstākļos – vasarā, uz sausiem, labiekārtotiem ceļiem, kur cilvēks jūtas droši un tāpēc nereti arī pārgalvīgāk. Tieši ideālos apstākļos cilvēki pieļauj vislielākās kļūdas – samazina uzmanību, palielina ātrumu, vairāk skatās telefonā, domā par blakuslietām. Tāpēc mums jāmācās nemainīgi koncentrēties uz ceļu jebkuros apstākļos. Nav ideālu ceļu, ideālas satiksmes vai ideālu auto – ir tikai mūsu atbildība pie stūres. Jo ātrāk mēs to pieņemsim, jo drošāka būs satiksme,” uzsver Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks.

Laikapstākļus kā vienu no riska faktoriem bieži min autovadītāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (34%), kā arī vecumā no 40 līdz 49 gadiem (34%), bet daudz retāk tie šoferi, kuri ir vecāki par 60 gadiem (17%). Ceļu stāvokli biežāk vaino autovadītāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (50%), bet retāk – vecumā no 30 līdz 39 gadiem (42%). Automašīnas tehnisko stāvokli biežāk vaino gados jaunākie autovadītāji, vecumā no 18 līdz 29 gadiem (29%), bet autovadītāju paradumus un braukšanas kultūru – šoferi vecumā no 40 līdz 49 gadiem (85%). Atļauto promiļu slieksni kā risku faktoru visbiežāk saskata šoferi vecumā no 18 līdz 29 gadiem (39%).

Šie rezultāti ļauj secināt, ka jaunie autovadītāji (no 18 līdz 29 gadiem) biežāk uztver ārējos apstākļus, piemēram, laikapstākļus un automašīnas tehnisko stāvokli, kā būtiskus riskus, savukārt pieredzējušāki šoferi, īpaši vecumā no 40 līdz 49 gadiem, kritiskāk vērtē sevi un uzsver, ka tieši autovadītāju paradumi un braukšanas kultūra ir galvenais satiksmes drošības apdraudējums. Līdz ar pieredzi pieaug arī izpratne par cilvēkfaktora nozīmi satiksmē, kamēr jaunāki šoferi vairāk fokusējas uz tiem riskiem, kurus paši vēl nejūtas gatavi kontrolēt.

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts 2025. gada aprīlī, piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildus riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.