Rundāles pils muzejs pārņem Mežotnes pils kompleksa apsaimniekošanu

Foto: Oskars Artūrs Upenieks | Autors: Lita Kokale | 2025.05.16

2025. gada 15. maijā, Kultūras ministrijā (KM) notiekošā mediju pasākumā, Rundāles pils muzejam un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) parakstot līgumu, Mežotnes pils komplekss pārņemts Rundāles pils muzeja apsaimniekošanā. Noslēgtais līgums ir spēkā līdz 2030. gada 14. maijam.

Raksts turpinās pēc reklāmas

GACHO koncerts Liepājā

24. maijā Liepājas koncertdārzā "Pūt, vējiņi!" uzstāsies GACHO.

Liepājas reģiona TIB

Jau ziņots, ka ar kultūras ministres rīkojumu 2024. gada aprīlī tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija izvērtēt risinājumus tālākai Mežotnes pils izmantošanai. Darba grupas locekļi kā piemērotāko no Mežotnes pils attīstības scenārijiem izraudzījās Rundāles pils muzeja piedāvājumu – Mežotnes pils kompleksu nodot Rundāles pils muzeja apsaimniekošanā, lai nākotnē Mežotnē izveidotu Rundāles pils muzeja filiāli.

“Kultūras mantojuma saglabāšana ir Kultūras ministrijas prioritāte. Jau no pirmajām dienām ir bijis skaidrs uzstādījums, ka Mežotnes pilij ir jābūt atvērtai sabiedrībai. Esam pateicīgi gan Mežotnes iniciatīvas grupai un Rundāles pils muzeja komandai, gan sadarbības partneriem, kuri vairāku mēnešu laikā ir ieguldījuši būtisku darbu, lai mēs nonāktu pie šāda risinājuma,” norāda Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Grūbe.

“Mežotnes pili vēlamies izveidot par Rundāles pils muzeja filiāli. Pirmie soļi, kas sperami ceļā uz šo mērķi, ir Mežotnes pils kompleksa apsaimniekošanas pārņemšana, Mežotnes pils iekļaušana kultūras tūrisma apritē, pēc iespējas ātrāk atverot pili apmeklētājiem un organizējot kultūras pasākumus tajā. Tāpat būs jāizstrādā Mežotnes pils muzeja koncepcija un jāsagatavo darbības plāns, kā lietderīgi izmantot pils kompleksa viesmīlības nozares infrastruktūru, atsākot restorāna un viesnīcas servisa darbību tajā,” norāda Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

“Šodienas lēmums nodot Mežotnes pili Rundāles pils muzejam ir pārdomāts un atbildīgs solis, kas balstās ilgtspējīgā redzējumā par kultūras mantojuma saglabāšanu. Mēs esam pārliecināti, ka pils nonāk labās rokās – pie profesionāļiem ar pieredzi, vīziju un spēju padarīt šo vietu par nozīmīgu kultūras un tūrisma centru. Līgums noslēgts uz pieciem gadiem un paredz pils kompleksa uzturēšanu, teritorijas kopšanu, būvju saglabāšanu un, iespēju robežās, tehniskā stāvokļa uzlabošanu. Šī nodošana ir apliecinājums valsts apņēmībai rūpēties par mūsu vēsturiskajām vērtībām sabiedrības interesēs,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

KM izveidotajā darba grupā strādāja KM, Rundāles pils muzeja, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP), Finanšu ministrijas (FM), VNĪ un Bauskas novada pašvaldības nominētie pārstāvji: NKMP Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse, Rundāles pils muzeja direktores vietniece administratīvajā darbā Inga Pudenko, VNĪ valdes loceklis Andris Vārna, VNĪ Nekustamā īpašuma vadītājs Andrejs Milzarājs, FM Administrācijas vadītāja Ieva Braunfelde.

Mežotnes pils ir viens no izcilākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Latvijā. Pils celtniecība notika no 1797. līdz 1802. gadam. Trīs stāvu ēka, kuras pagalma fasādes centru izceļ četrkolonnu portiks ar trīsstūra frontonu, bet parka fasādes centru – pusrotonda, demonstrē veiksmīgu arhitektoniski telpisko kompozīciju. Pils fasāžu arhitektūrā izmantots trīsdaļīgā loga motīvs, t.s. Palladio logs, kas ir raksturīgs Kvarengi daiļradei, kā arī pusapļa logi frontonos un cokolstāvā. Izcilā klasicisma pieminekļa māksliniecisko izteiksmību vairo jonisko kolonnu kapiteļi, sandriki, dzegas un rustojums. Iekštelpu mākslinieciskajā izveidē jūtama klasicisma un ampīra noskaņa. Parādes telpas pārsteidz ar apaļā kupola zāli, kas ir uzskatāma par nozīmīgāko klasicisma interjeru Latvijā. Pils atrodas vienā no skaistākajiem angļu stila ainavu parkiem Latvijā. Mežotnes muižas ainavu parka aizsākumi meklējami 18. gs. beigās, parka veidošanu pabeidza 19. gs. 20. gados. Tam ir trīs atsevišķas daļas: parādes pagalms, centrālā daļa un blīvo stādījumu daļa ar skuju kokiem.

Pils stipri cieta Otrā pasaules kara laikā un tikai 1959. gadā sākās tās ilgstoša atjaunošana. Sasaistē ar Rundāles pils unikālo atjaunošanas procesu, Mežotnes pils ieguva tādas pašas augstas raudzes profesionālu konceptu, konsultācijas un kvalitatīvu darbu izpildījumu. Otrais posms pils atjaunošanā sākās pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. 2001. gadā pils atjaunošana tika pilnībā pabeigta. Ēkā tika veikta daļēja telpu pārbūve, vietām - vēsturiskā plānojuma atjaunošana un radīts jauns daudzfunkcionāls izmantošanas risinājums (pilsmuzejs, viesnīca, restorāns, kafejnīca ar bāru, semināru telpas u.c.). Arhitektu un interjeru mākslinieku sadarbības rezultātā, ēka kļuva par mūsdienīgi funkcionējošu objektu.