Dienvidkurzemes novads: Aizpute viena no senākajām pilsētām Kurzemē

Foto: Dienvidkurzeme.travel | Autors: Dace Gailīte | 2025.04.24

Tebras upes ielejā, pašā kalna galā lepni stāv viena no senākajām Kurzemes pilsētām – Aizpute! Tās ieliņas vijas augšup, lejup gar senām ēkām, cauri pagalmiem, kas aicina ienākt un, kur katram tās iedzīvotājam ir stāsts par savu māju, par savu pagalmu. Mākslinieciski nepieradināta, ar savu raksturu un nepakļaujoša. Pat laiks šeit rit savādāk – mazliet lēnāk un mierīgāk.

Pirmās ziņas par pilsētas apbūvi attiecināmas uz 14. gs. Lielākā daļa Aizputes vēsturiskajā  centrā šodien apskatāmo ēku – koka apbūve, Aizputes pilsmuižas apbūve, Sinagogas, Livonijas ordeņa pils, Sv. Jāņa baznīca, tapušas no 13.gs. vidus līdz 18.gs. beigām. Lai arī Aizpute ir sena, tās gars, pateicoties tur dzīvojošajiem, uzņēmīgajiem cilvēkiem un katram vēsturiskajam namam, kas aiz sevis slēpj nozīmīgu stāstu, ir mūžam jauns. Uzkāp Aizputes ūdenstornī un apskati visu no augšas, saproti, kur vēlies nokļūt, un dodies iepazīt šarmanto mazpilsētu. Šķērso Akmens tiltu, kas ir senākais tilts pār Tebras upi, un sameklē tilta margu centrālajā daļā barona Manteifeļa dzimtas ģerboni un gada skaitli, kurā tilts būvēts.  

Raksts turpinās pēc reklāmas

Glempings Daugavas lokos

Vienā no skaistākajām vietām Latvijā, pašas likteņupes krastā atrodas jaunais Glempings Daugavas lokos.

TAKA

Par pilsētu stāsta desmitiem teiku un leģendu, bet pagaidām nav atrastas ne pazemes ejas, ne Baznīckalnā apraktais Zviedrijas karaļa Kārļa XII kronis. Teikas un leģendas apvij arī pilsētas nosaukumu. Vārds “Aizpute” senatnē rakstīts Asimputte, Āspute, Acciputten, Asenputt. Nostāsti vēsta, ka vārda izcelsme saistīta ar puteni, aizputināt. Gan karavīri tādējādi aiztriekti, gan negaidīts muižkungs.  Zinātniskāka ir versija, ka pilsētas vārda pamatā likts sens kuršu vārds “pūte”, kas nozīmē – kāpa. Un Aizpute tad būtu – vieta aiz kāpas – aiz Rietumkursas augstienes. Kurai no versijām izvēlies ticēt Tu?

Pilsētas tiesības Aizputei piešķīra Kurzemes bīskaps Otto 1378. gada 17. martā, taču 13. gadsimtā Aizpute atradās kuršu zemes Bandavas sastāvā, kuru pakļāva Livonijas ordenis un jau 1248. gadā ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens lika celt Aizputes mūra pili. Tāpēc par Aizputes pilsētas dibināšanas gadu pieņemts uzskatīt 1248. gadu.