Latgolys kongresa dīnys pasuokumi

Foto: Latgaliešu kultūras biedrība | Autors: Ilga Šuplinska | 2025.04.24

27. aprelī 15:00 stuņdēs gūdynuosim Latgolys kongresa dīnu pīminis šaļteņā pi pīminis vītys “Latgolys kongresam – 100”, dūsimēs guojīnī pi pīminekļa “Vīnuoti Latvejai”, nūlīkūt zīdus na tik pi obejim pīmineklim, tok ari daudzajiem Latgolys dižgarim, kuru pīminis vītys ir Rēzeknē, i pateiceibu šaļteņā pīsadalēsim divūs nūslāgumūs – patriotyskuos izalauzšonys spēlis “Kroma kolna bruoliste” uzvarātuoju i Zemissardzis 3. Latgolys brigadis 32. kuojinīku bataljona muoceibu lobuokūs zemissorgu gūdynuošonā.

2017. goda 5.–6. majā Rēzeknē nūtyka Latgolys symtgadis kongress, kas atguodynuoja Latvejis i pasauļa sabīdreibai par Latgolai nūzeimeigim divim kongresim Rēzeknē: 26.–27. aprelī (piec j. st. 9.–10. majā), kurā tyka pījimts viesturisks lāmums par latvīšu vaļstsnāceju i kūpeigys vaļsts veiduošonu ar Vydzemi i Kūrzemi, paturūt pošnūsasaceišonys tīseibys tautsaimnīceibys, volūdys i ticeibys vaicuojumūs, i 3.–4. decembrī (piec j. st. 16.–17. decembrī). Ūtruo kongresa rezultatā tyka panuokts, ka tuo laika treis apriņči — Rēzeknis, Ludzys i Daugovpiļs — teik atdaleiti nu Vitebskys gubernis. Latgolys apreļa kongress ir vīns nu pyrmūs, kas aktualizej kūpejis Latvejis vaļsts ideju i sagatavej politiskū i sabīdryski izgleitojūšū platformu Latvejis vaļsts dybynuošonai 1918. goda 18. novembrī.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Mahe - Indijas okeāna pērle

Jaunums! Atpūta Seišelu salās. Lidojums no Rīgas, privāti transfēri, 7 naktis viesnīcā // ceļojuma plāns saskaņojams individuāli

EUR 1484 | Estravel Latvia

2017. goda Latgolys symtgadis kongress pījēme rezoluceji i izveiduoja Saīta rezolucejis izpiļdis komiteju (SaRIK), kas atbiļd par rezolucejis izpiļdi i organizej nuokamū Latgolys kongresu (šūbreid – Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūme, LKLIP). Pasateicūt itom iniciativom, nu 2019. goda 27. apreļs kai Latgolys kongresa dīna ir īraksteita svynamūs dīnu lykumā i gūdynuota ari Saeimā.

Jamūt vārā īdybynuotuos tradicejis i izmontojūt īspieju, ka svātku reize īkreit svātdīnē, aicynojam sevkuru Latgolys īdzeivuotuoju i gostu byut kluot pīminis šaļteņā pīminis vītā „Latgolys kongresam - 100”, pīsadaleit guojīnī i pateiceibu šaļteņā pi pīminekļa „Vīnuoti Latvejai”. Iz pasuokumu ir aicynuots Vaļsts prezidents, Saeimys i vaļdeibys, Latgolys pošvaļdeibu, navaļstiskuo sektora i garīdznīceibys puorstuovi.

Itai reizei pīstuov etniskys lītys: taututārps i Latgolys karūgs. Izmontoj vareibu aplīcynuot sovu pīdereibu Latgolai, esi Latgolys kongresa dīnys vydā!

Pasuokumu reikoj Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūme, Latgalīšu kulturys bīdreiba, bīdreiba „Kroma kolna bruoliste” sadarbeibā ar Rēzeknis nūvoda, Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibom, Latgolys planavuošonys regionu.