Jauns vilnis elektroauto segmentā: par vietu cīnās aizvien vairāk ražotāju

Velocita.lv | 2025.04.25

Autobūve neatlaidīgi turpina virzīties pa iezīmēto kursu – prom no iekšdedzes dzinēja automobiļiem, pretī elektrificētiem vai pilnībā elektriskiem auto. Eiropā šī gada sākumā bija vērojams elektroauto pārdošanas pieaugums, kas liecina par jaunu impulsu gan piedāvājumā, gan pieprasījumā. Tradicionālie ražotāji paplašina savu elektrisko portfeli, un braucošajā pārmaiņu vilcienā cenšas ielēkt gan nozares veterāni, gan jaunpienācēji. Rezultātā veidojas sīva konkurence.

Jauns paplašināšanās posms

Raksts turpinās pēc reklāmas

Publikācija “TRAĶU REĢIONA GARŠU KRĀSAS”

Publikācija “TRAĶU REĢIONA GARŠU KRĀSAS”

Trakai TIC

Saskaņā ar Eiropas Auto ražotāju asociācijas datiem 2025. gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, jaunu elektroauto reģistrācija Eiropas Savienībā pieauga par 28,4% un sasniedza 255 489 vienības. Pārdošanas apjoms visvairāk palielinājās Vācijā (+41%), Beļģijā (+38%) un Nīderlandē (+25%).

“Lai gan pagājušajā gadā tika daudz runāts par šī segmenta tirgus bremzēšanos, dati liecina, ka cilvēki atgriežas pie elektroauto. Mēs redzam nepārprotamu spiedienu arī no ražotājiem – šī gada pirmajos mēnešos daudzi zīmoli paziņoja par jauniem elektriskajiem modeļiem, sākot ar Kia un Toyota un beidzot ar Nissan un Mercedes-Benz,” saka žurnāla Klubs auto apskatnieks un Latvijas Gada auto žūrijas tiesnesis Toms Timoško.

Dienvidkorejas uzņēmums Kia, turpinot ar Eiropas Gada auto 2022 EV6 gūtos panākumus, gandrīz katru gadu prezentē jaunu elektromodeli. Tā 2023. gadā tika izlaists septiņvietīgais SUV EV9, bet pērn – kompaktais ģimenes EV3. Šī gada sākumā Kia iepazīstināja ar EV4, kurš būs pieejams gan kā kompakts sedans, gan kā hečbeks. Tāpat kompānija atklāja EV2 konceptu – pieteikumu klāsta mazākajam modelim.

Kopumā tas liecina par nepārprotamu pavērsienu: uzņēmums velta visus spēkus elektromobiļiem un vēlas piedāvāt pa modelim katrā tirgus segmentā.

Atšķirīgas stratēģijas

Daudzi ražotāji sākotnēji koncentrējās uz dārgiem augstākās klases elektromodeļiem. Viņu mērķis bija rentabilitāte un finansiāls pamats turpmākai attīstībai. Taču tas radīja nevienmērīgu modeļu piedāvājumu, kurā trūka daudziem pieejamu auto. Tādi luksusa zīmoli kā Mercedes-Benz un Porsche koncentrējas uz premium sedaniem un SUV, kamēr, piemēram, Rivian un Polestar strādā ar tirgus nišām, kurās klientiem ir īpašas dzīvesveida prasības.

Tomēr atšķirībā no luksusa markām, arī no Tesla, kas arī sāka ar dārgiem sedaniem, daži ražotāji jau no paša sākuma koncentrējās uz plašpatēriņa modeļiem. Šie zīmoli būtībā pārņēma iekšdedzes auto pierastos segmentus un piedāvāja izvēles iespējas cilvēkiem ar dažādu budžetu un prasībām. Taču, lai gan šāda pieeja varētu šķist loģiska un vienkārša, praksē tā buksēja, un daudziem labi zināmiem ražotājiem pāreja uz elektroauto neiznāca līgana.

“Ja paskatās uz šodienas tirgu, var redzēt, ka gandrīz visi lielie koncerni piedāvā savu populārāko iekšdedzes modeļu elektriskās versijas. Daži jau ir veikuši pāreju, bet citi ir aizkavējušies – iespējams, viņi joprojām tic alternatīvām tehnoloģijām, iespējams, ražošanas pārkārtošanai vajag vairāk laika, iespējams, vienkārši konkurētspējīgu modeļu radīšanai nepieciešama ilgāka izstrāde,” skaidro Toms Timoško.

Piemēram, Kia ir viens no nedaudzajiem zīmoliem, kas līdz nākamajam gadam būs radījis pa elektroauto gandrīz katrā tirgus segmentā. Turklāt uzņēmums sāks ražot vieglo elektrisko komercauto PV5.

Tehnoloģiskais pārākums

Elektrisko modeļu arēnā ienāk arvien vairāk spēlētāju. Eļļu konkurences ugunij pielej arī Ķīnas uzņēmumi, kas agresīvi virzās uz Eiropu. Tomēr daži labi zināmi zīmoli tempu uzņēmuši tikai nesen – daži pat tikai šogad. Piemēram, pasaules lielākais autoražotājs Toyota līdz šim Eiropā piedāvāja tikai vienu elektromodeli un vien tagad ir pieteicis vairākus elektriskos jaunumus, kas parādīsies šajā un nākamajā gadā.

Savu elektrisko saimi pakāpeniski paplašina arī Renault un Nissan. Peugeot, kas jau ir elektrificējis gandrīz visu iekšdedzes klāstu, lielākoties tam ir izmantojis universālu platformu, kas sākotnēji bija paredzēta benzīna un hibrīda spēka agregātiem.

Elektrifikācijai ir liela, ja ne izšķiroša nozīme. Pēc Toma Timoško domām, vispārliecinošākie elektroauto ir tie, kas būvēti uz specializētām platformām, jo tās ļauj radīt efektīvāku konstrukciju. Lielisks piemērs ir Tesla – elektrobuma pionieris.

Vēl viens piemērs ir Kia. Korejas uzņēmuma tehnoloģiskais izrāviens bija modulārā E-GMP platforma, kas ir radīta tikai un vienīgi elektrotransportam. Tā ļauj Kia izstrādāt praktiskus, nākotnei gatavus un konkurētspējīgus auto. Platforma piedāvā 800 voltu sistēmu, kas īpaši ātri ļauj uzlādēt arī lielus akumulatorus un veikt lielāku attālumu. Platforma piedāvā arī tādu būtisku aprīkojumu efektīvai braukšanai aukstā laikā, kā siltumsūknis un citus pārdomātus jauninājumus, kas Kia elektromašīnas padara daudzpusīgas un lieliski piemērotas ikdienai.

“Pērkot elektromobili, ir vērts painteresēties, uz kādas platformas tas veidots. Ja tā ir speciāla EV platforma, automašīna, visticamāk, būs ietilpīgāka, ar lielāku akumulatoru un modernākām tehnoloģijām. Tas tāpēc, ka inženieriem jau no paša sākuma ir bijusi dota brīvība visu izstrādāt īpaši elektriskai piedziņai un nav bijis jāpiekrīt nekādiem kompromisiem,” piebilst Toms.